Viljams Pits Jaunākais

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Viljams Pits Jaunākais
William Pitt the Younger
Pitt the Younger.jpg
Lielbritānijas premjerministrs
Amatā
1783. gada 19. decembris — 1801. gada 14. marts
Priekštecis Viljams Kavendišs-Bentinks
Pēctecis Henrijs Edingtons
Amatā
1804. gada 10. maijs — 1806. gada 23. janvāris
Priekštecis Henrijs Edingtons
Pēctecis Viljams Grenvils

Dzimšanas dati 1759. gada 28. maijā
Bromlija, Londona, Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Lielbritānijas karaliste
Miršanas dati 1806. gada 23. janvārī (46 gadu vecumā)
Londona, Karogs: Apvienotā Karaliste Apvienotā Karaliste
Politiskā partija toriji (vēsturnieku viedoklis), neatkarīgie vigi (paša raksturojums)
Augstskola Kembridžas universitāte

Viljams Pits Jaunākais (angļu: William Pitt the Younger, dzimis 1759. gada 28. maijā, miris 1806. gada 23. janvārī) bija britu XVIII gadsimta beigu un XIX gadsimta sākuma politiķis, Anglijas premjerministra Viljama Pita dēls. 1783. gadā 24 gadu vecumā kļuva Lielbritānijas premjerministru, un valsts vēsturē ir jaunākais premjerminista amata ieguvējs. Bija premjera amatā nemierīgajos Franču revolūcijas un Napoleona karu laikā.

Mācījās Kembridžas universitātes Pembrukas koledžā, kur sadraudzējās ar nākošo vergu tirdzniecības kritiķi Viljamu Vilberforsu. Pēc universitātes beigšanas kļuva par juristu.

1780. gadā neveiksmīgi mēģināja kļūt par parlamenta deputātu no Kembridžas universitātes, tomēr 1781. gadā iekļuva parlamentā no Eplbī (Appleby) panīkušā miesta, vēlēšanas kurā kontrolēja Lonsdeilas grāfs. Ironiski, ka, vēlāk būdams premjers, Pits Jaunākais vērsās pret panīkušo miestu institūtu, no kuras pats bija ievēlēts. Parlamentā Pits pieslējās vigu partijai un iestājās pret ASV Neatkarības kara turpināšanu.

Kad 1783. gadā netika apstiprināts likums par Britu Austrumindijas kompānijas reformēšanu, karalis Džordžs III Viljamam Pitam uzticēja sastādīt jauno valdību. Tobrīd daudzu acīs tā bija tikai pagaidu valdība, kamēr tiks piemeklēts "cienījamāks premjera kandidāts", tomēr tā noturējās pie varas septiņpadsmit gadus.

Pits Jaunākais reformēja Britu Austrumindijas kompāniju, cīnījās par budžeta disciplīnu un pret korupciju un balsu pirkšanu vēlēšanās. 1797. gadā Pita valdība pirmoreiz Lielbritānijā ieviesa ienākuma nodokli. Ārpolikā Pita valdība bija Francijas politikas pretiniece un aktīvi piedalījās pretfranču koalīcijās. Tomēr 1801. gadā, neguvis karaļa piekrišanu savai politikai Īrijā jautājumā par katoļu emancipāciju, Viljams Pits Jaunākais demisionēja.

1804. gadā Viljams Pits Jaunākais atgrizās pie varas. Otrās Pita valdības laikā Lielbritānija guva spīdošu uzvaru 1805. gada oktobrī Trafalgāras kaujā admirāļa Horācija Nelsona vadībā pret franču un spāņu apvienoto floti, tomēr 1805. gada decembrī Napoleons sakāva krievu un austriešu karaspēku Austerlicas kaujā, kas izjauca Trešo koalīciju. Pasliktinoties veselībai, 1806. gadā Viljams Pits Jaunākais mira.