Viroterapija

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Viroterapija (Vīruss – no latīņu “virus” – inde; sengrieķu Θεραπεία – ārstēšana, veseļošanās, zāles) ir ļaundabīgo audzēju bioterapijas veids. Viroterapijas metode pamatojas uz vīrusu selektīvu iedarbību uz audzēja šūnām, izraisot to bojā eju jeb onkolīzi, praktiski nebojājot veselās šūnas un vienlaikus stimulējot normālu imunitāti un tās pretreakciju pret audzēju.

Onkotropiem un onkolītiskajiem vīrusiem ir dubultā iedarbība uz cilvēka organismu: pirmkārt, vīruss spēj atpazīt, atrast un iznīcināt audzēja šūnas, nekaitējot organisma veselajām šūnām. Otrkārt, šie vīrusi aktivizē imūnsistēmas dabiskās aizsargfunkcijas. Cilvēka imunitāte atpazīst jebkādu svešu ģenētisku informāciju, kas iekļuvusi organismā, tajā skaitā arī ģenētiski modificētas šūnas un audus, piemēram, vēža šūnas.

Taču ne visi viroterapeitiskie vīrusi, kas pašlaik tiek izmantoti medicīniskajā praksē, spēj uzlabot imunitāti, daudzi vīrusi ir ģenētiski modificēti un kaut gan tie spēj iedarboties uz vēža šūnām cilvēka organismā, tiem piemīt virkne blakusefektu.

Tiek uzskatīts, ka vēža viroterapijas daudzās problēmas tiks atrisinātas 10 - 25 gadu laikā un tai vajadzētu kļūt par piekto vēža ārstēšanas pamatmetodi (pēc ķirurģiskās ārstēšanas, staru terapijas, ķīmijterapijas un hormonu terapijas)[1]. Viroterapijas pētnieki Latvijā Aina Muceniece, Ā.Volrāte, I.Priedīte, R.Brūvere šo parādību konstatēja jau 60. gadu beigās[nepieciešama atsauce].

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1960. gadā konstatēta līdz tam pasaulē nezināma parādība, ka cilvēka zarnu vīrusi (ECHO grupas enterovīrusi), kas iegūti no maziem bērniem, spēj iznīcināt dažus cilvēka audzēju veidus (angiosarkomu), kas piepotēti kāmjiem.[2]
  • 1965 gadā Latvijas ZA Mikrobioloģijas institūtā organizēta vēža viroterapijas laboratorija, lai pētītu šo parādību. Tika pārbaudīti 60 dažādi zarnu vīrusu tipi, no kuriem iegūti 5 visfektīvākie vēža šūnu iznīcinātāji. Viens no tiem nosaukts par RIGVIR (no Rīgas vīruss). Konstatēts, ka RIGVIR ir nekaitīgs pieaugušam cilvēkam un nespēj vairoties tā organismā.
  • 1968. gadā saņemta Latvijas Veselības aizsardzības ministrijas atļauja pielietot RIGVIR vēža slimniekiem un uzsākts pētījums, kurā iekļauti 415 slimnieki. Pierādīts, ka RIGVIR ir nekaitīgs vēža slimniekiem un nevar izsaukt epidēmijas. Veikta veiksmīga vīrusa adaptācija ādas melanomas - pret staru un ķīmijterapiju nejutīga audzēja - audos un konstatēts ārstnieciskais efekts.
  • 1970. gadā radīts preparāts "Larifan".
  • 1985. gadā saņemta pozitīva atsauksme no Vissavienības Vēža centra Maskavā zinātniskās padomes, lai uzsāktu RIGVIR plašu klīnisku izpēti melanomas slimnieku ārstēšanā (pētījumā piedalās 1063 slimnieki).
  • 1987. gadā veikti klīniskie pētījumi arī Vissavienības Onkoloģijas centrā Maskavā un Saratovas onkodispanserā. Atzīts, ka RIGVIR nav kaitīgs pat ļoti smagiem un neārstējamiem slimniekiem.
  • 1990. - 1995. gadā ar RIGVIR tiek ārstēti dažāda veida vēža slimnieki P.Stradiņa klīnikā un Latvijas Onkoloģijas centrā.
  • 1999. gadā preparāta eksperimentālo sēriju ražošana Mikrobioloģijas institūtā pārtraukta.
  • 2002. gada 20. oktobrī saņemts RIGVIR patents.
  • 2004. gada 29. aprīlī zāles RIGVIR reģistrētas LR Valsts Zāļu aģentūrā.
  • No 2005. gada 22.augusta ir uzsākta zāļu RIGVIR izplatīšana Latvijas teritorijā.
  • 2008. gada jūlijā atsākta RIGVIR kā recepšu zāļu ražošana un izplatīšana Latvijas teritorijā[3] (ražots SIA "Latima", reģistrācijas numurs injekciju šķīdumam 04-0229[4]).
  • Kopš 2011. gada Latvijā RIGVIR ir iekļauts kompensējamo zāļu sarakstā pacientiem ar diagnozi ļaundabīgā ādas melanoma (izņemot acs melanomu).

Viroterapijas priekšrocības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Ļoti augsts terapijas indekss - iet bojā līdz 10000 audzēja šūnas pret 1 veselo šūnu.
  • Atšķirībā no ķīmijterapijas, ātrāk likvidējas viroterapijas laikā izraisītie ļaundabīgo šūnu sabrukuma produkti, jo netiek nomākta imunitāte.
  • Ārstēšana var notikt ambulatori, bez vajadzības ilgstoši uzturēties slimnīcās un klīnikās.
  • Pateicoties imūnsistēmas aktivizācijai, Rigvir izraisa blakus efektus tikai retos gadījumos.

RIGVIR[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Virions of enteroviruses in Rigvir
Rigvir antigen in tumor cells

RIGVIR – pašlaik vienīgais medicīnas praksē ieviests ģenētiski nemodificēts vīruss, kas spēj iznīcināt ļaundabīgās šūnas un aktivizēt imūnaizsardzību. Tas ir ģenētiski nemodificēts, nepatoģēns vīruss, ar labu panesamību un efektivitāti. Rigvir aktivē imūnās šūnas limfmezglos un limfatiskajos audos, kas pēc savas būtības ir galvenā barjera cilvēka organismā, kas novērš infekcijas un vēža šūnu izplatīšanos.

RIGVIR darbība pamatojas uz audzēja šūnu virsmas struktūru izmaiņu (heterogenizāciju), padarot tās par mērķa šūnām cilvēka imūnsistēmai. Tas arī aktivizē limfmezglu darbību un samazina imunitātes nomākšanu, ko izraisa staru un ķīmijterapija.

Audzēju veidi, uz kuriem iedarbojas RIGVIR:[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šobrīd klīniski un zinātniski pierādīta sekojošo vēža veidu augsta jūtamība pret Rigvir:

Ārējas saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Doctus, novembris 2005
  2. Gundega Skagale. Rīgas vīruss cīņā ar vēzi. Žurn. Mājas viesis. 2003, №6, 3. lpp.
  3. RIGVIR izpētes vēsture
  4. ZVA informatīvs izdevums CITO! 2009/3-4