1995. gads
Vikipēdijas raksts
(Pāradresēts no 1995)
| Gadsimti: | 19. gadsimts · 20. gadsimts · 21. gadsimts |
| Dekādes: | |
| Gadi: | 1992 1993 1994 - 1995 - 1996 1997 1998 |
| 1995. gada citi notikumi: |
| Latvija |
| Laikapstākļi Latvijā |
| 1995. gads citos kalendāros | |
| Gregora kalendārs | 1995 MCMXCV |
| Ab urbe condita | 2748 |
| Armēņu kalendārs | 1444 ԹՎ ՌՆԽԴ |
| Ķīniešu kalendārs | 4691 – 4692 甲戌 – 乙亥 |
| Etiopu kalendārs | 1987 – 1988 |
| Ebreju kalendārs | 5755 – 5756 |
| Hindu kalendāri | |
| - Vikram Samvat | 2050 – 2051 |
| - Shaka Samvat | 1917 – 1918 |
| - Kali Juga | 5096 – 5097 |
| Irānas kalendārs | 1373 – 1374 |
| Islāma kalendārs | 1416 – 1417 |
| Japāņu kalendārs | nezināms |
1995. (MCMXCV) bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās svētdienā.
Satura rādītājs |
Notikumi [izmainīt šo sadaļu]
Janvāris [izmainīt šo sadaļu]
- 1. janvāris:
- Austrija, Somija un Zviedrija iestājās Eiropas Savienībā.
- GATT vietā tika dibināta Pasaules Tirdzniecības organizācija.
- 17. janvāris — Japānā Kobes tuvumā notika 7,3 baļļu stiprā Lielā Hanšiņas zemestrīce, kas izraisīja plašus postījumus un 6434 cilvēku nāvi.
Februāris [izmainīt šo sadaļu]
- 21. februāris — Stīvs Fosets nolaidās Kanādas provincē Saskačevanā, kļūstot par pirmo cilvēku, kas vienatnē šķērsojis Kluso okeānu gaisa balonā.
- 26. februāris — bankrotēja Apvienotās Karalistes vecākā investīciju banka Barings Bank pēc tam, kad tās brokeris Niks Līsons zaudēja 1,4 miljardus dolāru spekulācijās Tokijas biržā.
Marts [izmainīt šo sadaļu]
- 1. marts — ASV dibināts uzņēmums Yahoo!.
- 3. marts — ANO pārtrauca miera uzturēšanas misiju Somālijā.
- 14. marts — tika palaists kosmosa kuģis Sojuz TM-21, kurā apkalpē bija Normads Tagards — pirmais amerikānis, kas palaists ar krievu kosmosa kuģi.
- 20. marts — reliģiskās grupas Aum Sinrikjo dalībnieki izlaida zarīna gāzi piecos vilcienos Tokijā, 12 cilvēki gāja bojā, 5510 cietuši.
- 22. marts — Kazahstānā nolaidās kosmosa kuģis Sojuz TM-20, kosmonauts Valērijs Poļakovs uzstādījis kosmiskā lidojuma rekordu — 438 dienas.
- 24. marts — pirmoreiz 26 gados britu karavīri nepatrulēja Belfāstas ielās Ziemeļīrijā.
- 26. marts — septiņās Eiropas valstīs stājās spēkā Šengenas līgums, kas atviegloja robežu šķērsošanu.
Aprīlis [izmainīt šo sadaļu]
- 19. aprīlis — Oklahomasitijā notika federālās ēkas spridzināšana, kurā gāja bojā 168 cilvēki.
Maijs [izmainīt šo sadaļu]
- 4. maijs — ar vadāma sprādziena metodi, izmantojot 360 kilogramus sprāgstvielu, tika nojaukts 19 stāvus un 117 metrus augstais Skrundas RLS (Radio Lokācijas Stacija).[1]
- 7. maijs — Žaks Širaks tika ievēlēts par Francijas prezidentu.
- 16. maijs:
- Žaks Širaks stājās Francijas prezidenta amatā.
- Japānas policija ieņēma Aum Sinrikjo galveno mītni pie Fudži kalna un arestēja tās vadītāju Šoko Akaharu.
- 28. maijs — Ņeftegorsku Krievijā satricināja 7,6 baļļu stipra zemestrīce, kurā gāja bojā vismaz 2000 cilvēku (2/3 pilsētas iedzīvotāju).
Jūnijs [izmainīt šo sadaļu]
- 5. jūnijs — pirmoreiz izveidots Bozes-Einšteina kondensāts.
- 12. jūnijs — Latvija iesniedza savu kandidatūru vietai Eiropas Savienībā.
- 13. jūnijs — Francijas prezidents Žaks Širaks paziņoja, ka atsāksies kodolizmēģinājumi Franču Polinēzijā.
- 29. jūnijs — STS-71: Space Shuttle Atlantis pirmoreiz saslēdzās ar orbitālo staciju Mir.
Jūlijs [izmainīt šo sadaļu]
- 11. jūlijs — Bosnijas serbi ieņēma Srebreņicu, kad ANO miera nodrošinātāji to atstāja. Daudzi bosniešu vīrieši un ženi tika nogalināti Srebreņicas slaktiņā.
Augusts [izmainīt šo sadaļu]
- 4. augusts — Horvātijas bruņotie spēki sadarbībā ar Bosnijas un Hercogovinas armiju sāka operāciju "Vētra" (Operacija Oluja) pret serbu spēkiem Krajinā.
- 7. augusts — beidzās operācija "Vētra", kad ar ANO līdzdalību tika panākta uguns pārtraukšana; serbu spēku atliekas padevās.
- 24. augusts — Microsoft izlaida operētājsistēmu Windows 95.
- 28. augusts — serbu mīnmetēja lādiņš sprāga pie Sarajevas tirga, bojā gāja 37 civiliedzīvotāji.
- 30. augusts — NATO sāka serbu artilērijas pozīciju bombardēšanu Bosnijā, kas turpinājās līdz oktobrim. Pa to laiku bosniešu armija sāka uzbrukumu pret serbu armiju Sarajevas apkaimē, Bosnijas centrālajā daļā un Krajinā.
Septembris [izmainīt šo sadaļu]
- 3. septembris — dibināts eBay.
Oktobris [izmainīt šo sadaļu]
- 6. oktobris — tika paziņots par pirmās citplanētas (51 Pegasi b) atklāšanu.
Novembris [izmainīt šo sadaļu]
- 4. novembris — Telavivā atentātā nogalināts Izraēlas premjerministrs Ichāks Rabīns.
- 21. novembris — Bosnijā noslēgts miera līgums.
- 30. novembris — Havjers Solana kļuva par NATO ģenerālsekretāru.
Decembris [izmainīt šo sadaļu]
- 7. decembris — NASA zonde Galileo beidza misiju, ieejot Jupitera atmosfērā.
- 14. decembris - Beidzas Horvātijas pilsoņu karš.
Dzimuši [izmainīt šo sadaļu]
Miruši [izmainīt šo sadaļu]
- 30. janvāris — Džeralds Darels (Gerald Durrell), angļu dabaszinātnieks (dzimis 1925.)
- 1. marts — Vladislavs Ļistjevs (Владислав Николаевич Листьев), Krievijas žurnālists (dzimis 1956.)
- 24. maijs — Harolds Vilsons (Harold Wilson), Apvienotās Karalistes premjerministrs (dzimis 1916.)
- 14. jūnijs — Rodžers Zelaznijs (Roger Joseph Zelazny), ASV fantastikas rakstnieks (dzimis [1937]].)
- 25. jūnijs - Ernests Voltons (Ernest Walton), Īrijas fiziķis (dzimis 1903.)
- 17. jūlijs — Huans Manuels Fanhio (Juan Manuel Fangio), argentīniešu autosportists (dzimis 1911.)
- 30. jūlijs — Mirdza Bendrupe, latviešu rakstniece (dzimusi 1910.)
- 11. augusts — Alonzo Čerčs (Alonzo Church), ASV matemātiķis (dzimis 1903.)
- 21. augusts — Subrahmanjans Čandrasekars (Subrahmanyan Chandrasekhar), Indijā dzimis astrofiziķis (dzimis 1910.)
- 17. septembris — Edgars Liepiņš, latviešu aktieris un dziedātājs (dzimis 1929.)
- 9. oktobris — Aleks Duglass-Hjūms (Alec Douglas-Home), britu politiķis (dzimis 1903.)
- 15. oktobris — Marku Kamposs (Marco Campos), Brazīlijas autosportists (dzimis 1976.)
- 4. novembris — Ichāks Rabīns (Yitzhak Rabin), Izraēlas premjerministrs (dzimis 1922.)
- 18. decembris — Konrāds Cūze (Konrad Zuse), vācu inženieris (dzimis 1910.)
- 25. decembris — Emanuels Levins (Emmanuel Lévinas), franču/ebreju filozofs (dzimis 1906.)
Nobela prēmijas [izmainīt šo sadaļu]
- Ekonomikā — Roberts Lukass
- Fizikā — Martins Perls, Frederiks Reiness
- Fizioloģijā vai medicīnā — Edvards Luiss, Kristiāne Nislaina-Forharda, Eriks Vīšauss
- Ķīmijā — Pauls Krucens, Mario Molina, Frenks Roulends
- Literatūrā — Hīmi Seimass
- Miera veicināšanā — Jozefs Rotblats un Pugwash Conferences on Science and World Affairs
