Zaļais sīlis

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Zaļais sīlis
Cyanocorax yncas (Boddaert, 1783)
Ziemeļamerikas zaļais sīlis (Cyanocorax yncas luxuosus), foto uzņemts Teksasā
Ziemeļamerikas zaļais sīlis
(Cyanocorax yncas luxuosus),
foto uzņemts Teksasā
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Putni (Aves)
Kārta Zvirbuļveidīgie (Passeriformes)
Dzimta Vārnu dzimta (Corvidae)
Ģints Cekulsīļi (Cyanocorax)
Suga Zaļais sīlis (Cyanocorax yncas)
Izplatība
Cyanocorax yncas2 map.jpg
Zaļā sīļa izplatības areāls iekrāsots sarkanā krāsā

Zaļais sīlis (Cyanocorax yncas) ir maza auguma vārnu dzimtas (Corvidae) putns, kas pieder cekulsīļu ģintij (Cyanocorax).

Zaļais sīlis pieder Jaunās pasaules sīļu grupai. Tā izplatība sākas ar ASV dienvidiem Teksasas štatā un turpinās cauri Meksikai un Centrālamerikai. Tad izplatības areālā ir neliels pārrāvums, un zaļā sīļa izplatība atsākas Dienvidamerikas teritorijās, pamatā Andu kalnos Kolumbijā, Venecuēlā, Ekvadorā, Peru un Bolīvijā.

Ir zinātnieki, kas uzskata, ka Ziemeļamerikas zaļo sīļu pasuga Cyanocorax yncas luxuosus būtu jāizdala kā atsevišķa suga Cyanocorax luxuosus. Atbilstoši šim iedalījumam ziemeļu pasuga tiek saukta par zaļo sīli (Cyanocorax luxuosus), bet Dienvidamerikas pasuga par inku sīli (Cyanocorax yncas).[1]

Izskats un īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Inku sīlis (Cyanocorax yncas yncas), foto uzņemts Venecuēlā
Dažām zaļā sīļa pasugām pakausis var būt gandrīz balts

Zaļais sīlis ir maza auguma vārnu dzimtas putns, ķermeņa garums ir apmēram 25 - 27 cm, svars 66 - 92 g.[2] Abi dzimumi ir vienādi lieli.[3] Tā apspalvojums ķermeņa apakšdaļai ir gaišāk vai tumšāk dzeltens vai dzeltenzaļš, un uz muguras koši zaļš, galvas apspalvojums kombinējas no koši zilām spalvām uz pieres, pakauša un vaigu galiem, un melnām uz pārējās sejas daļas un pakakles, starp acīm uz pieres ir neliels balts laukums, spurainais cekuls ir zils.[2] Dažām pasugām Dienvidamerikā pakausis ir gandrīz balts vai zilganbalts. Spārni ir zaļi tāpat kā mugura. Astes spalvas kombinējas no dzeltenām un zilizaļām spalvām. Acis zaļajam sīlim var būt gan tumši brūnas, gan koši dzeltenas, atkarībā kurai pasugai zaļais sīlis pieder. Knābis melns, bet kājas pelēkas. Jaunajiem putniem starp acīm iztrūkst baltā laukuma.[2]

Uzvedība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zaļais sīlis ir skaļš putns. Tas daudz pļāpā un klaigā, tā vokālās iespējas ir ļoti dažādas, kā arī tas spēj atdarināt citus putnus un apkārtējās skaņas.[2] Tam patīk apmesties gan tropiskajos mežos, gan atklātās vietās ar retiem kokiem, gan sausās krūmainās vietās vai tieši otrādi slapjos purvos.[2] Inku sīlis ir vienīgais no cekulsīļu ģints sīļiem, kas dzīvo kalnos.

Meklējot barību pa kokiem un krūmiem, zaļais sīlis demonstrē izcilu veiklību, pārlecot no zara uz zaru, karājoties ar galvu uz leju un izstiepjoties, lai aizsniegtu kādu augli. Tas medī kukaiņus arī lidojumā, bet meklējot barību uz zemes, zaļais sīlis apgriež apkārt lapas un kritalas, rūpīgi pārskatot teritoriju. Zaļie sīļi barojoties veido nelielas grupas.[2]

Barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Barību zaļais sīlis meklē gan kokos, gan uz zemes

Zaļais sīlis ir visēdājs. Tas barojas ar kukaiņiem un citiem bezmugurkaulniekiem, putnēniem un olām, dažādām sēklām, graudiem, zīlēm, riekstiem, ogām un augļiem.[2] Pie iespējas tas barojas ar gaļu un cilvēku pārtikas atkritumiem. Reizēm tas tāpat kā Jaunkaledonijas vārna izmanto kociņu, lai izslaucītu kukaiņus no šaurām spraugām.[4] Barību tas meklē gan uz zemes, gan kokos, gan krūmos. Atrasto barību tas aiznes uz kādu ērtu zaru, kur to pa nelielam gabaliņam noknābā.[2]

Ligzdošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izplatības areāla ziemeļos dzīvojošie zaļie sīļi ligzdojot kļūst vientuļnieki un uzturas kopā tikai pa pāriem, bet dienvidos dzīvojošie zaļie sīļi uzturas nelielās grupās visu laiku savas grupas teritorijā. Grupā ir apmēram 3 - 9 putni; viens dominējošais, ligzdojošais pāris un palīgi. Ja teritorijā ielido kāds plēsīgs putns, viss bars ielenc nelūgto ciemiņu un klaigā, un uzbrūk tam. Grupa var būt ļoti agresīva. Palīgi ne tikai palīdz sargāt teritoriju, bet arī palīdz izbarot jaunos putnēnus. Toties ziemeļu zaļie sīļi grupas veido tikai pēc ligzdošanas.[2]

Zaļais sīlis ligzdu būvē augstā kokā vai dzeloņainā un biezā krūmā. Ligzda parasti atrodas 1,5 - 10 metrus virs zemes.[2] Tā atgādina seklu bļodu, kas vaļīgi savīta no zariņiem. Iekšpusē ligzda ir oderēta ar zāļu stiebriem, saknītēm, ķēpjiem un lapām. Dējumā ir 3 -5 olas. Tās perē tikai mātīte. Inkubācijas periods ilgst 17 - 18 dienas. Kad mazuļi izšķīlušies par tiem rūpējas abi vecāki. Jaunie putni izlido pēc 19 - 22 dienām. Arī pēc izlidošanas vecāki baro jaunos putnus vēl apmēram 3 nedēļas.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]