Tērvetes novads

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Tērvetes novads
Tervetes-novadsLocMap.png
Tervetes-novads.png
Tērvetes novada karogs Tērvetes novada ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Centrs: Zelmeņi
Platība: 223,81 km2
Iedzīvotāji (2010): 4 088[1]
Blīvums: 18.3 iedz./km2
Izveidots: 2002. gadā
Domes priekšsēdētājs: Dace Reinika(Mūsu mājas ir te)
Teritoriālās
vienības:
Augstkalnes pagasts
Bukaišu pagasts
Tērvetes pagasts
Mājaslapa: www.tervetesnov.lv

Tērvetes novads ir pašvaldība Zemgalē, netālu no Lietuvas robežas. Izveidots 2002. gada 9. decembrī, apvienojot Augstkalnes, Bukaišu un Tērvetes pagastus. Novada centrs atrodas Zelmeņos.

Robežojas ar Jelgavas novada Zaļenieku un Vilces pagastu, Dobeles novada Krimūnu, Auru, Penkules pagastu, Auces novada Bēnes, Ukru pagastu un Lietuvas Jonišķu rajonu. Lielākās apdzīvotās vietas ir Kroņauce, Augstkalne, Bukaiši, Tērvete, Zelmeņi, Klūnas, Dzeguzēni, Mežmalieši.

Lielākās upes ir Auce, Ālave, Govaine, Krievaine, Reņģe, Skujaine, Svēpaine, Svētaine, Svēte, Tērvete.

Lielākās ūdenstilpnes ir Gulbju dīķis, Indrānu ūdenskrātuve, Kroņauces dzirnavu ezers.

Nozīmīgākās apskates vietas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Livonijas ordeņa pilsdrupas (Kalnamuižas pils) blakus Tērvetes pilskalnam 1806. gadā
Tērvetes sanatorija 1932. gadā
  • Tērvetes pilskalns ar senpilsētas vietu Tērvetes upes labajā krastā
  • Tērvetes dabas parks
  • Livonijas ordeņa pils Hof zum Berge (Kalnamuižas pils, uzcelta 1339. gadā) drupas zemgaļu priekšpils vietā, no kā arī cēlies pils nosaukums. Pili pirmo reizi 1345. gadā nopostījis Lietuvas dižkungs Aļģirds, atjaunota hercoga Gotharda laikā. 1596. gadā hercoga Gotharda dēli Tērvetes Kalnamuižas pilī noslēdza līgumu par hercogistes sadalīšanu divās daļās — Frīdrihs kļuva par Zemgales hercogu ar rezidenci Jelgavas pilī, bet Vilhelms par Kurzemes hercogu ar rezidenci Kuldīgas pilī. Pili Lielā Ziemeļu kara laikā atkārtoti nopostīja zviedri, kas to apšaudīja no Svētā kalna ar lielgabaliem. 1905. gada revolūcijas laikā pie pilsdrupām sodīja revolucionārus, tādēļ blakus tām atrodas piemineklis šiem notikumiem
  • Svētais kalns (arī Zviedru kalns) — zemgaļu svētnīcas vieta, kurā 1283. gadā Livonijas ordenis uzcēla savu pirmo koka pili, kurā esošais garnizons četrus gadus postīja Zemgali. 17. gadsimta Poļu-zviedru kara laikā kalnā nocietinājās zviedru karaspēks, kas ar lielgabaliem apšaudīja Kurzemes hercogu Kalnamuižas pili
  • Rehabilitācijas centrs "Tērvete", agrākā Tērvetes sanatorija, celta no 1930. - 1932. gadam pēc arhitekta A. Klinklāva projekta kā tolaik lielākā un modernākā tuberkulozes sanatorija Baltijas valstīs. Fasāde veidota funkcionālisma tradīcijās, to rotā divi tēlnieka K. Zemdegas darināti ciļņi.
  • Rakstnieces Annas Brigaderes memoriālā māja — muzejs "Sprīdīši". Ēka celta 1840. gadā kā pirmās Tērvetes ūdensdzirnavas. Laikā no 1852. - 1861. gadam te bijusi skola, bet no 1922. gada tā bija rakstnieces īpašumā
  • Kalnamuižas baznīca (celta 1614. gadā)
  • Kalnamuižas ēku ansamblis (18. — 19. gadsimta mija) ar Tērvetes īpašnieka grāfa Pālēna medību pili. Saglabājusies koka dzīvojamā ēka, saimniecības ēkas, čuguna lauvu skulptūras pie muižas vārtiem
  • Bijušī PSRS armijas kara bāze
  • Mežmuižas pils komplekss Augstkalnē

Vēsture[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Tērvetes novads atrodas seno zemgaļu zemes Tērvetes teritorijā, kas pirmo reizi minēta Livonijas Indriķa hronikā un XXIII, 4 sadaļā 1219. gada notikumu sakarā tiek dēvēta par "provinci, kas tiek saukta par Tērveteni" (latīniski: provincia, que Thervetene vocatur).

Novadnieki[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Attēlu galerija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]