Baltijas federācija

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Baltijas federācija bija Latvijas PSR VDK likvidēta latviešu jauniešu nacionālās pretestības grupa, kurus apcietināja un notiesāja Arvīda Pelšes organizēto "tīrīšanu" laikā 1962. gadā, apsūdzot grupas dalībniekus "pretpadomju aģitācijā, grupas organizēšanā un dzimtenes nodevībā".[1]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc PSKP 20. kongresa 1956. gada februārī Ņikita Hruščovs aizsāka daļējas destaļinizācijas reformas. Tomēr jau 1959. gadā t. s. "Atkusnis" beidzās un uz Latviju nosūtīja PSKP CK brigādi, lai pārbaudītu LPSR vadības darbu. No 1959. gada jūlija līdz novembrim notika LKP rindu tīrīšanas no nacionālkomunistiem. Ap 2000 cilvēku zaudēja amatus. Pēc A. Pelšes rīkojuma Latvijas PSR VDK 1960.- 1962. gadā apcietināja arī daudzus nacionālpatriotiski noskaņotus Latvijas iedzīvotājus. VDK darbinieki apcietinātos nodēvēja par "Baltijas federācijas" grupu, kuras dalībnieki bija Gunārs Rode, Dailis Rijnieks, Jānis Rijnieks, Aina Zābaka, Ziedonis Rozenbergs, Viktors Kalniņš un Uldis Ofkants. Lietu Latvijas PSR Augstākā tiesa izskatīja no 1962. gada 28. novembra līdz 28. decembrim.

Tiesnesis Raimonds Brīze G. Rodem un D. Rijniekam piesprieda 15 gadus, A. Zābakai — 12, U. Ofkantam un V. Kalniņam — 10 gadus, Z. Rozenbergam — sešus, Jānim Rijniekam — piecus gadus ieslodzījumā.[2] Ieslodzījumu pavadīja stingra režīma nometnē Mordovijā, kur iepazinās ar Gunāru Astru.[3]

Latvijas PSR Augstākās tiesas izvirzītās apsūdzības (fragmenti)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Dzīvodams Maskavā, Viktors Kalniņš (..) savā dzīvoklī klausījās pretpadomju satura ārzemju radio pārraides, pie kam vairākkārt pieļāva, lai šīs pārraides kopā ar viņu noklausās arī Knuts Skujenieks;
  • Savās vēstulēs tēvam (..) līdz demobilizēšanai no Padomju armijas 1957. gadā Dailis Rijnieks apmeloja Padomju Savienības Komunistisko partiju, Padomju Savienības valsts iekārtu un politiku, sociālisma būtību Padomju Savienībā, izteica savas domas, ka "jācīnās par īstu brīvību un ne tādu, kāda pastāv";
  • Dailis Rijnieks un Gunārs Rode, savstarpēji apspriežoties, nolēma, ka viena no pagrīdes organizācijas cīņas metodēm par Baltijas republiku atdalīšanu no Padomju Savienības ir bruņota sacelšanās, pielietojot kā parastos, tā arī modernos kaujas ieročus, ieskaitot arī raķešu un bakterioloģiskos ieročus, kurus domāja izgatavot pašu spēkiem vai arī iegūt, sagrābjot Latvijas PSR teritorijā izvietotās Padomju Armijas raķešu bāzes;
  • 1961. gada rudenī pēc Rodes ieteikuma Ofkants iegādājās sev grāmatu "Šaušana ar automātiskām pistolēm" nolūkā izmantot šo grāmatu kā mācību līdzekli, lai precīzāk varētu pielietot ieročus cīņā pret padomju varu.[4]

Sekas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc soda izciešanas vairākus "Baltijas federācijas" grupas dalībniekus izsūtīja uz ārzemēm, kur viņi piedalījās PBLA informācijas biroju radīšanā, izplatot informāciju par padomju represīvajām metodēm. Gunārs Rode uzstājās Kopenhāgenas tribunālā, liecinot par cilvēktiesību pārkāpumiem un pārkrievošanu Latvijā.[5]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Okupācijas režīma stabilizācijas periods no "Vēsture 12. klasei"
  2. Pārrunas uz desmit gadiem Māris Puķītis, žurnāls "Nedēļa" 2005. gada 13. decembrī.
  3. Starptautiskie raidījumi latviešu valodā. 20. gs. otrā pusē Rolfs Ekmanis. Jaunā Gaita nr. 275. ziema 2013.
  4. Pārrunas uz desmit gadiem
  5. PBLA INFORMĀCIJAS BIROJI UN TO DARBĪBA