Dailis Rijnieks

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Dailis Rijnieks
Personīgā informācija
Dzimis 1934. gada 14. jūnijā (85 gadi)
Saukas pagasts, Karogs: Latvija Latvija
Dzīves vieta Rīga, Mordovija
Pilsonība Karogs: Latvija Latvija
Tautība latvietis
Nodarbošanās autovadītājs

Dailis Rijnieks dzimis 1934. gadā Latvijā, Rēzeknē. Latvietis. Ir bijušais latviešu nacionālās pretošanās kustības dalībnieks, politieslodzītais. Pirms aresta dzīvoja Rīgā. Arestēts 1962.04.18. Apsūdzēts pēc LPSR Kriminālkodeksa 15. panta un 59. panta I daļas un 67. panta; 65. panta I daļas par to, ka izteicās par Baltijas republiku atdalīšanu no PSRS; glabāja un izplatīja "pretpadomju" satura literatūru. Ar LPSR Augstākās tiesas spriedumu notiesāts ar brīvības atņemšanu uz 15 gadiem stingra režīma LDK ar mantas konfiskāciju.

1963. gadā 8 mēnešus pavadīja Čekā, pēctam 10 gadus pavadīja ieslodzījumā Mordavijā (Krievija).

Ar LPSR APP 1971.05.27. lēmumu apžēlots un atbrīvots no atlikušā soda izciešanas. Atbrīvots no ieslodzījuma 1971.06.09.


Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1934. gada 14. jūnijā Saukas pagastā Jāņa Rijnieka ģimenē. Pēc vidusskolas beigšanas dienēja Padomju armijā. Pēc demobilizēšanas 1957. gadā strādāja Rīgas dzirnavu kombinātā "Sarkanais oktobris". 1962. gada 18. aprīlī D. Rijnieku apcietināja un apsūdzēja par to, ka viņš piedalījies nacionālās pretestības grupas "Baltijas federācija" veidošanā.[1] Citi apcietinātie grupas dalībnieki bija Gunārs Rode, Jānis Rijnieks, Viktors Kalniņš, Knuts Skujenieks, Aina Zābaka, Uldis Ofkants un Ziedonis Rozenbergs.

Lietu Latvijas PSR Augstākā tiesa izskatīja no 1962. gada 28. novembra līdz 28. decembrim. D. Rijnieku apsūdzēja, ka viņš dienesta laikā Padomju armijā vēstulēs tēvam apmelojis Padomju Savienības Komunistisko partiju, Padomju Savienības valsts iekārtu un politiku, sociālisma būtību Padomju Savienībā, izteicis savas domas, ka "jācīnās par īstu brīvību un ne tādu, kāda pastāv". Pēc dienesta beigām kopā ar Gunāru Rodi esot vienojušies, ka viena no pagrīdes organizācijas cīņas metodēm par Baltijas republiku atdalīšanu no Padomju Savienības ir bruņota sacelšanās, pielietojot kā parastos, tā arī modernos kaujas ieročus, ieskaitot arī raķešu un bakterioloģiskos ieročus, kurus domāja izgatavot pašu spēkiem vai arī iegūt, sagrābjot Latvijas PSR teritorijā izvietotās Padomju Armijas raķešu bāzes. Tiesnesis Raimonds Brīze G. Rodem un D. Rijniekam piesprieda 15 gadus, A. Zābakai — 12, U. Ofkantam un V. Kalniņam — 10 gadus, K. Skujeniekam — septiņus, Z. Rozenbergam — sešus, Jānim Rijniekam — piecus gadus ieslodzījumā.[2] Ieslodzījumu pavadīja stingra režīma nometnē Mordovijā.

Atgriezās no lēģera 1971. gada 9. jūnijā, strādāja par autovadītāju. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas darbojās Latvijas Republikas zemessardzē, sasniedza kaprāļa dienesta pakāpi.[3] 2007. gada 16. jūnijā uzstājās konferencē "Tototalitāro komunistisko režīmu noziegumu izskatīšanu nodot starptautiskam tribunālam" ar ziņojumu "Vēl par PSRS totalitārā režīma noziegumiem".[4] 2001. gada Rīgas domes vēlēšanās nesekmīgi kandidēja "Vienotajā piecu apvienību — "Mūsu zeme", "Namejs", "Helsinki - 86", "Tautas mantojums" un "Latvijas Vienības partijas"" sarakstā.[5]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]