Uldis Ofkants

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Uldis Ofkants
Uldis Ofkants ieslodzījuma laikā Mordovijas nometnē
Uldis Ofkants ieslodzījuma laikā Mordovijas nometnē
Personīgā informācija
Dzimis 1941. gada 27. decembrī
Rīga, Karogs: Latvija Latvija
Miris 2008. gada 26. novembrī (66 gadi)
Rīga
Dzīves vieta Rīga, Mordovija
Pilsonība Karogs: Latvija Latvija
Tautība latvietis
Nodarbošanās Rīgas kinostudijas strādnieks

Uldis Ofkants (1941-2008) bija latviešu nacionālās pretošanās kustības dalībnieks, disidents, politieslodzītais.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1941. gada 27. decembrī Rīgā strādnieka Viljama Ofkanta ģimenē. Pēc vidusskolas beigšanas strādāja par apgaismotāju Rīgas kinostudijā. Gatavojās kārtot eksāmenus Valsts Kinematogrāfijas institūtā, bet 1962. gada 18. maijā Rīgas kinostudijā ieradās divi Latvijas PSR VDK darbinieki un paaicināja viņu uz nelielām pārrunām. Tika apsūdzēts par to, ka piedalījies nacionālās pretestības grupas "Baltijas federācija" veidošanā.[1] Citi apcietinātie grupas dalībnieki bija Gunārs Rode, Dailis Rijnieks, Jānis Rijnieks, Viktors Kalniņš, Knuts Skujenieks, Aina Zābaka un Ziedonis Rozenbergs.

Lietu Latvijas PSR Augstākā tiesa izskatīja no 1962. gada 28. novembra līdz 28. decembrim. U. Ofkantu apsūdzēja, ka 1961. gada rudenī viņš pēc G. Rodes ieteikuma iegādājies sev grāmatu "Šaušana ar automātiskām pistolēm" nolūkā izmantot šo grāmatu kā mācību līdzekli, lai precīzāk varētu pielietot ieročus cīņā pret padomju varu. Par pretpadomju aģitāciju, grupas organizēšanu un dzimtenes nodevības mēģinājumu[2] tiesnesis Raimonds Brīze G. Rodem un D. Rijniekam piesprieda 15 gadus, A. Zābakai — 12, U. Ofkantam un V. Kalniņam — 10 gadus, K. Skujeniekam — septiņus, Z. Rozenbergam — sešus, Jānim Rijniekam — piecus gadus ieslodzījumā.[3] Ieslodzījumu pavadīja stingra režīma nometnē Mordovijā.

Pēc atgriešanās no lēģera 1971. gadā ilgu laiku strādāja kinostudijā, 1979. gadā kā viens no 45 baltiešiem parakstīja protesta dokumentu, ko dēvē arī par "Baltijas memorandu" vai "Baltijas hartu".[4]

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas bija dežurants kādā privātfirmā. Miris 2008. gada 26. novembrī. Apglabāts Raiņa kapos Rīgā.[5] Brālis Māris Ofkants, māsa Gunta Vasiļevska. Precējies ar Ingrīdu Vītoliņu (1951-2010) 1974. gada 13. decembrī. Divi bērni — meita un dēls, trīs mazbērni.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Biographical Dictionary of Dissidents in the Soviet Union: 1956 — 1975. Edited by S. P. De Boer, Evert J. Driessen, Hendrik L. Verhaar. The Hague: Nijhoff, 1982 — p. 401
  2. ст.65 ч.1 УК ЛатССР, 59 ч.1, 67 УК ЛатССР.
  3. Pārrunas uz desmit gadiem Māris Puķītis, žurnāls "Nedēļa" 2005. gada 13. decembrī.
  4. «Harta 77 — ierosme Baltijas hartai». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 5. martā. Skatīts: 2014. gada 14. decembrī.
  5. nekropole.info