Ābrams Leibovics
| ||||||||||||||||||||
Ābrams Elija Leibovics (1869—1941) bija Latvijas ebreju uzņēmējs. Rīgas Radiorūpnīcas dibinātājs un vadītājs.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1869. gadā Jēkabpilī Markusa Leibas (Moteļa) Leiboviča ģimenē.[1] 1894. gadā viņš atklāja Rēzeknes pirmo fotosalonu. Pēc Pirmā pasaules kara Ābramam Leibovičam Rīgā piederēja fotopreču veikals K. Barona ielā 2, 1926. gadā viņš nodibināja akciju sabiedrību Ābrama Leibovica foto radio centrāle, kurā sākotnēji ražoja ārzemju radioaparātu modeļus Telefunken, Kramolin, DeTeWe, Lumophon no importētām detaļām.
1928. gadā viņa uzņēmumā pēc Iekšlietu ministrijas pasūtījuma robežsargu vajadzībām konstruktora A. Apsīša vadībā izgatavoja 200 trīslampu bateriju uztvērēju, bet 1929. gadā lielu daudzumu radioaparātu maiņkondensatoru. 1930. gadā Ā. Leibovica firmas darbnīcās K. Barona ielā konstruēja divlampu tīkla uztvērēju “Rīgafons”, gada laikā trīs cilvēki izgatavoja apmēram 1000 uztvērēju un deva uzņēmumam 100 000 latu peļņas. “Rīgafonam” sekoja “Eiropafons” un “Kosmafons”. 1932. gadā kompānija pārcēlās uz jaunām telpām Mūkusalas ielā 41, tajā pašā gadā Apsītis nesaskaņu dēļ ar Ā. Leibovicu pārtrauca darbu radiouztvērēju ražošanā un 1933. gadā nodibināja savu radio ražošanas firmu "A. Apsītis un F. Žukovskis". 1935. gadā izveidoja modeli Ferrosupers 36 — pirmo radiouztvērēju ar elektromagnētisko spoli. 1936. gadā kompānijā tika nodarbināti jau 240 cilvēki.
Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā Leibovica kompāniju nacionalizēja un nosauca par "Radiopionieri". Uzņēmumu vadīja Ā. Leibovica dēli, kurus 1941. gada martā apcietināja un notiesāja par to, ka viņi 1940. gada jūlijā bija izmaksājuši Ābramam Leibovicam 20 000 latu. "Radiopionieri" apvienoja ar nacionalizēto uzņēmumu "Nikolajs Klemptners".
1941. gadā paralizētais Ābrams Leibovics gājis bojā Rīgas geto.[1]