Ādolfs Agte

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ādolfs Agte
Gustav Adolf Agthe
Personīgā informācija
Dzimis 1850. gada 2. novembrī
Rīga, Krievijas impērija
(Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1906. gada 22. jūnijā (55 gadi)
Rīga, Krievijas impērija
(Karogs: Latvija Latvija)
Tautība vācbaltietis
Nodarbošanās inženieris
Vecāki tēvs - Doma ērģelnieks Johans Kristofs Agte, māte - Emma, dzim. Šliselberga
Dzīvesbiedre Karolīne Pandere (Karoline Pander)

Ādolfs Agte (vācu: Adolf Agthe; krievu: Адольф Христофорович Агте; dzimis 1850. gada 2. novembrī, miris 1906. gada 22. jūnijā) bija vācbaltiešu izcelsmes inženieris. Rīgas galvenais inženieris no 1887. līdz 1899. gadam un uzņēmuma Rīgas Ielu Dzelzceļu Akciju Sabiedrība (Aktien-Gesellschaft der Rigaer Straßenbahnen / Акцiонерное Общество Рижскихъ Трамваевъ / Rigas Eelu Dſelſszełu Akziju Şabeedriba) vadītājs no 1899. līdz 1906. gadam. Mežaparka apbūves rajona pamatlicējs.

Dzimis Doma ērģelnieka ģimenē. No 1869. līdz 1873. gadam studēja inženieriju Rīgas Politehnikumā. No 1874. līdz 1877. gadam strādāja Šveicē, uzņēmumā Schweizer Nordostbahn, kur piedalījas arī dzelzceļu tuneļa Vintertūra - Detenberga būvniecībā.

Vēlāk atgriezās Rīgā. No 1879. līdz 1887. gadam - Rīgas inženieris, no 1887. līdz 1899. gadam - Rīgas galvenais inženieris. Agtes vadībā tika uzcelti Lielie Spīķeri, pontontilts pār Daugavu, tiltiņš pār Rīgas kanālu pie Bastejkalna. No 1899. līdz 1906. gadam vadīja uzņēmumu Aktien-Gesellschaft der Rigaer Straßenbahnen / Акцiонерное Общество Рижскихъ Трамваевъ / Rigas Eelu Dſelſszełu Akziju Şabeedriba, nodrošinot pirmā elektriskā tramvaja palaišanu Rīgā 1901. gada 23. jūlijā.

Ādolfa Agtes kapa piemineklis.

Ādolfs Agte ir apbedīts Rīgas Lielajos kapos.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]