Rīgas Tautas augstskola

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Rīgas Tautas augstskola (RTA)1920. gadā izveidota nevalstiska mācību iestāde, kurā lektori neprasīja atlīdzību par priekšlasījumiem, bet lekciju klausītāji nekādus diplomus nesaņēma. Darba procesu organizēja un vadīja Tautas augstskolas biedrība, ko veidoja sociāldemokrāti un pagrīdes komunisti. Finansējums tika gūts sabiedriskā kārtā, vācot ziedojumus, organizējot sabiedriskus pasākumus, no kuriem gūtie ienākumi tika nodoti RTA. [1] Pēc Ulmaņa autoritārā režīma iedibināšanas 1934. gadā RTA tika likvidēta.

Tapšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

"Kultūras svētki. Tautas augstskola" (1920.) - Niklāva Strunkes plakāts

XX gs. sākuma juku laikos daudzi bija palaiduši garām iespēju izglītoties, daudziem tādas iespējas nebija finansiālu iemeslu dēļ (tēvi un vecākie brāļi karos krituši, jauniešiem bija jāpelna iztiku ģimenei). Liels skaits strādnieku jauniešu, kuri pa dienu strādāja rūpnīcās, vēlējās vakaros izglītoties mākslā, literatūrā, sabiedriskajās zinātnēs. Ideja par "tautas augstskolas" dibināšanu radās sociāldemokrātu vidē (RTA organizētājs bija J.Aberbergs-Augškalns), lai kompensētu izglītošanās iespēju neesamību nabadzīgākajai iedzīvotāju daļai.

RTA radās pirmā iespēja attīstīties tādiem talantiem kā nākamajiem māksliniekiem J.Liepiņam, N.Strunkem, O.Ābelītem, M.Zauram, H.Vīkai, E.Leimanei literātiem A.Skujiņai, P.Ķikutam, I.Muižniekam, A.Osītim, aktieriem L.Baumanei u.c., kuri citādi, iespējams, tā arī nebūtu varējuši atraisīt savu talantu.

Nodaļas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ievērojamākie pasniedzēji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zīmēšanas un gleznošanas studija (pirmais no labās — Romans Suta). XX gs. 1930. gadu sākums.

Rīgas Tautas augstskolā pirmajos mācību gados lekcijas lasījuši tādi LU mācībspēki kā: prof. Kārlis Balodis, Augusts Tentelis, Pēteris Zālīte, Pēteris Šmits, Kārlis Straubergs, Vasilijs Sinaiskis, Augusts Kirhenšteins, Ernests Blese, Aleksandrs Janeks, Aleksandrs Dauge, Eduards Lindemanis, Fricis Gulbis, Kārlis Ābele, Alfrēds Petrikalns, Jānis Bokalders, Pēteris Lejiņš, Leons Āboliņš, Egons Dārziņš un Jānis Asars.



1930. gadā Pēc RTA parauga Kauguru pagastā savu darbību uzsāka Mūrmuižas Tautas augstskola.

Atsauces un paskaidrojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Piemēram, 1920. gada 4., 5., 6. jūnijā tika rīkoti Rīgas kultūras svētki, kuru virsuzdevums paredzēja “kopot ap sevi strādniecības organizācijas”, bet ienākumi bija domāti Tautas augstskolas atbalstam. - Sociāldemokrāts. Nr.123 (279), 1920.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Tautas Universitāte. // Students. Nr.9 (15.11.1922.)
  • Šops K. Rīgas tautas augstskola. // Izglītības Ministrijas Mēnešraksts. - Nr.3 (1930.), 327.-328.lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]