Āris Žīgurs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Āris Žīgurs
Āris Žīgurs
Personīgā informācija
Dzimis 1965. gada 8. septembrī (54 gadi)
Pilsonība Karogs: Latvija Latvija
Tautība latvietis

Āris Žīgurs (dzimis 1965. gada 8. septembrī) ir latviešu inženieris un uzņēmējs. Bijušais AS "Rīgas Siltums" prezidents (1996—2010), kopš 2010. gada — VAS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1983. gadā viņš beidza Rīgas 4. vidusskolu. 1988. gadā pabeidzis Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju inženiera-mehāniķa specialitātē.[1][2] 2004. gadā Rīgas Tehniskajā universitātē saņēma maģistra grādu biznesa vadībā, bet 2009. gadā — inženierzinātņu doktora grādu enerģētikas nozarē.[2]

Karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No augstskolas beigšanas 1988. gadā līdz 1991. gadam strādājis Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā par prorektora vietnieku un galveno inženieri. No 1991. līdz 1992. gadam bija Jelgavas domes Komunālās saimniecības nodaļas galvenais inženieris. No 1992. līdz 1995. gadam bija Rīgas Centra rajona pašvaldības daļas vadītājs, izpilddirektora pirmais vietnieks. No 1995. līdz 1996. gadam bija VAS "Latvenergo" Termofikācijas pārvaldes komercdirektors. 1996. gada septembrī ievēlēts par AS "Rīgas Siltums" prezidentu, amatā bija līdz 2010. gadam, kad kļuva par "Latvenergo" valdes priekšsēdētāju.[1][2]

Privātā dzīve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Āris Žīgurs ir dzimis 1965. gada 8. septembrī. Viņam ir četri bērni — dēls un meita no pirmās laulības, kā arī dēls un meita no otrās laulības.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Līva Melbārzde. «Žīgurs atgriežas Latvenergo». Dienas Bizness, 2010. gada 6. oktobrī. Skatīts: 2012. gada 21. oktobrī.[novecojusi saite]
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 Uldis Graudiņš. «Žīgurs atgriežas Latvenergo». Latvijas Avīze, 2010. gada 6. oktobrī. Skatīts: 2012. gada 21. oktobrī.
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Uldis Bariss (p.i.)
"Latvenergo" valdes priekšsēdētājs
2010—pašlaik
Pēctecis: