Latvenergo

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Latvenergo
Latvenergo koncerna logo
Veids akciju sabiedrība
Dibināts 1939. gadā
Galvenais birojs Rīga, Latvija
Vērtība 1 704,91 milj. EUR (2018)[1]
Vadība Āris Žīgurs (valdes priekšsēdētājs)
Darbinieki 3 908 (2017)[2]
Apgrozījums 925,6 milj. EUR (2017)[1]
Peļņa 322 milj. EUR (2017)[3]
Nozare enerģētika, telesakari
Produkti elektroenerģija
Mājaslapa www.latvenergo.lv

Latvenergo ir Latvijas valstij piederošs elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanas un tirdzniecības, kā arī dabasgāzes tirdzniecības uzņēmums. Kopš 2003. gada Latvenergo piedāvā arī telesakaru risinājumus uzņēmumiem. Latvenergo desmito gadu pēc kārtas tika atzīts par Latvijas vērtīgāko uzņēmumu.[4]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Savus pirmsākumus uzņēmums saista ar Ķeguma HES izveidi 1939. gadā, kad tika izveidots valsts elektrības uzņēmums Ķegums. Pašreizējais nosaukums pirmo reizi tika lietots 80. gados, taču līdzīgs nosaukums parādījās jau 1941. gadā, kad Padomju Savienība nacionalizēja privātās elektrostacijas un elektrotīklus un izveidoja valsts enerģētikas pārvaldi Latenergo. Padomju laikā Latvijas teritorijā tika uzcelta vairākas lielas elektrostacijas, bet republikas energosaimniecība tika vairākkārt restrukturizēta. 1991. gadā, atjaunojoties Latvijas valstiskajai neatkarībai, Latvenergo kļuva par valsts monopolu, bet tā pārziņā esošās elektroceltniecības struktūras tika privatizētas.[5] 2017. gada aprīlī notika dabasgāzes tirgus atvēršana Latvijā, un Latvenergo uzsāka dabasgāzes tirdzniecību klientiem Latvijā un Igaunijā.[6]

Darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

AS Latvenergo kontrolētajam koncernam ir seši meitas uzņēmumi Latvijas elektriskie tīkli un Sadales tīkls, kas izveidoti saskaņā ar Eiropas Komisijas direktīvām par tirgus atvēršanu, Elektrum Eesti un Elektrum Lietuva, kas darbojas attiecīgi Igaunijā un Lietuvā, Enerģijas publiskais tirgotājs, kas izpilda publiskā tirgotāja pienākumus,[7] un Liepājas enerģija, kā arī pieder daļas Igaunijas uzņēmumā Nordic Energy Link un akciju sabiedrībā Pirmais Slēgtais Pensiju Fonds, kas neietilpst koncernā.[8]

Latvenergo pieder četras hidroelektrostacijas — Ķeguma HES, Pļaviņu HES, Rīgas HES, Aiviekstes HES un divas lielas termoelektrostacijas — TEC-1 un TEC-2, kā arī Ainažu vēja elektrostacija. 2017. gadā Latvenergo saražoja 5734 GWh elektroenerģijas, no kurām 4270 GWh jeb 74,46% Daugavas HES kaskādē. Latvenergo 2017. gadā klientiem Baltijā pārdeva 6,9 TWh elektroenerģijas.[6]

Uzņēmuma vadītāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vārds Periods
Gunārs Koemecs 1993—1995
Edgars Birkāns 1995—1997
Valdis Ginters (p.i.) 1997—1998
Valdis Ginters 1998—2000
Kārlis Miķelsons 2000—2010
Uldis Bariss (p.i.) 2010
Āris Žīgurs 2010—pašlaik

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP 101 2018. gada dati». http://top101.lv. Skatīts: 2019. gada 5. janvārī.
  2. «Vizītkarte». www.latvenergo.lv.
  3. «Galvenie darbības rādītāji 2015 – 2018». latvenergo.lv. Skatīts: 2019. gada 5. janvārī.
  4. Latvijas Radio Ziņu dienests. «Par Latvijas vērtīgāko uzņēmumu desmito gadu pēc kārtas atzīst «Latvenergo»». lsm.lv, 2019. gada 5. janvārī. Skatīts: 2018. gada 10. oktobrī.
  5. Latvnergo vēsture[novecojusi saite]
  6. 6,0 6,1 «Latvenergo koncerns publicē revidētos 2017.gada rezultātus un Ilgtspējas pārskatu». latvenergo.lv. 2018. gada 19. aprīlī. Skatīts: 2019. gada 5. janvārī.
  7. «OIK administrēšanai dibinās jaunu uzņēmumu - AS Enerģijas publiskais tirgotājs». db.lv. 2014. gada 11. februārī. Skatīts: 2019. gada 5. janvārī.
  8. «Latvenergo koncerns». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 14. martā. Skatīts: 2013. gada 27. maijā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]