Latvenergo
| AS Latvenergo | |
|---|---|
| |
| Sauklis | Latvenergo - nākotnes enerģijai! |
| Veids | akciju sabiedrība |
| Dibināts | 1939. gada 22. decembrī |
| Galvenais birojs | Rīga, Latvija |
| Vērtība | ▼ 1 704,91 milj. EUR (2018)[1] |
| Vadība | Guntars Baļčūns (valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs) |
| Darbinieki | 3 908 (2017)[2] |
| Apgrozījums | ▼ 925,6 milj. EUR (2017)[1] |
| Peļņa | ▲ 322 milj. EUR (2017)[3] |
| Nozare | enerģētika, telesakari |
| Produkti | elektroenerģija |
| Mājaslapa | www |
AS Latvenergo ir Latvijas valstij piederošs elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanas un tirdzniecības, kā arī dabasgāzes tirdzniecības uzņēmums. Kopš 2003. gada Latvenergo piedāvā arī telesakaru risinājumus uzņēmumiem. 2020. gadā Latvenergo divpadsmito reizi pēc kārtas tika atzīts par Latvijas vērtīgāko uzņēmumu.[4]
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Savus pirmsākumus uzņēmums saista ar Ķeguma HES izveidi 1939. gadā, kad 22. decembrī ar Ministru kabineta lēmumu tika izveidots Valsts elektrības uzņēmums "Ķegums".[5][6]
Pašreizējais nosaukums pirmo reizi tika lietots 1980. gados, taču līdzīgs nosaukums parādījās jau 1941. gadā, kad pēc Latvijas okupācijas nacionalizēja privātās elektrostacijas un elektrotīklus un izveidoja valsts enerģētikas pārvaldi "Latenergo". Latvijas PSR laikā tika uzcelta vairākas lielas elektrostacijas un valsts energosaimniecība tika vairākkārt restrukturizēta. 1989. gadā tika izveidota Latvijas institūcijām pakļautā ražošanas apvienība "Latvenergo".[6]
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991. gadā "Latvenergo" kļuva par valsts monopolu, bet tā pārziņā esošās elektroceltniecības struktūras tika privatizētas.[7] 2015. gada 1. janvārī Latvijā tika atvērts elektroenerģijas tirgus, un bijušais monopolists "Latvenergo" turpināja darboties ar preču zīmi Elektrum.[6] 2017. gada aprīlī notika dabasgāzes tirgus atvēršana Latvijā, un "Latvenergo" uzsāka dabasgāzes tirdzniecību klientiem Latvijā un Igaunijā.[8]
2021. gada 5. jūlijā tika paziņots, ka meitas uzņēmums Elektrum Eesti Igaunijā ir iegādājies vairākus mikrotīkla pakalpojuma uzņēmumus (Energiaturu Võrguehitus OÜ, SNL Energia 1 OÜ un Baltic Energy System OÜ), kuriem pieder apakšstacijas ar savu klientu loku, pārvaldot elektroenerģijas savienojumus 53 MW apjomā un pārvadot gandrīz 80 GWh elektroenerģijas gadā. Darījums vēl jāpastiprina Igaunijas konkurences uzraudzības institūcijām.[9]
Darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
AS Latvenergo kontrolētajam koncernam ir seši meitas uzņēmumi Latvijas elektriskie tīkli un Sadales tīkls, kas izveidoti saskaņā ar Eiropas Komisijas direktīvām par tirgus atvēršanu, Elektrum Eesti un Elektrum Lietuva, kas darbojas attiecīgi Igaunijā un Lietuvā, Enerģijas publiskais tirgotājs, kas izpilda publiskā tirgotāja pienākumus,[10] un Liepājas enerģija (51% akciju), kā arī pieder daļas Igaunijas uzņēmumā Nordic Energy Link un akciju sabiedrībā Pirmais Slēgtais Pensiju Fonds, kas neietilpst koncernā.[11][12]
Latvenergo pieder četras hidroelektrostacijas — Ķeguma HES, Pļaviņu HES, Rīgas HES, Aiviekstes HES un divas lielas termoelektrostacijas — TEC-1 un TEC-2, kā arī Ainažu vēja elektrostacija. 2017. gadā Latvenergo saražoja 5734 GWh elektroenerģijas, no kurām 4270 GWh jeb 74,46% Daugavas HES kaskādē. Latvenergo 2017. gadā klientiem Baltijā pārdeva 6,9 TWh elektroenerģijas.[8]
Valdes priekšsēdētāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Vārds | Periods |
|---|---|
| Gunārs Koemecs | 1993—1995 |
| Edgars Birkāns | 1995—1997 |
| Valdis Ginters (pienākumu izpildītājs) | 1997—1998 |
| Valdis Ginters | 1998—2000 |
| Kārlis Miķelsons | 2000—2010 |
| Uldis Bariss (pienākumu izpildītājs) | 2010 |
| Āris Žīgurs | 2010—2020 |
| Guntars Baļčūns (pienākumu izpildītājs) | Kopš 2020. gada |
Mecenātisms[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
AS „Latvenergo” ir Latvijas Universitātes fonda atbalstītājs. 2009. gada septembrī AS „Latvenergo” sniedza atbalstu Latvijas Universitātes 90. jubilejas izdevuma izdošanai 3 560 eiro apmērā.[13]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 «Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP 101 2018. gada dati». http://top101.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 14. oktobrī. Skatīts: 2019. gada 5. janvārī.
- ↑ «Vizītkarte». www.latvenergo.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 5. janvārī. Skatīts: 2019. gada 6. janvārī.
- ↑ «Galvenie darbības rādītāji 2015 – 2018». latvenergo.lv. Skatīts: 2019. gada 5. janvārī.[novecojusi saite]
- ↑ «TOP 101 - 2020 Latvijas vērtīgākie uzņēmumi». top101.lv/ (latviešu). Skatīts: 2021-02-17.
- ↑ «Likums par Valsts elektrības uzņēmumu Ķegums». Valdības Vēstnesis (291). 1939. gada 22. decembrī. 1. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 3. Februāris. Skatīts: 2020. gada 26. martā.
- ↑ 6,0 6,1 6,2 Āris Žīgurs. «2019. gads Latvenergo 80. jubilejas zīmē». nra.lv (latviešu), 2019-12-20. Skatīts: 2020-03-26.
- ↑ Latvnergo vēsture[novecojusi saite]
- ↑ 8,0 8,1 «Latvenergo koncerns publicē revidētos 2017.gada rezultātus un Ilgtspējas pārskatu». latvenergo.lv. 2018. gada 19. aprīlī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 5. janvārī. Skatīts: 2019. gada 5. janvārī.
- ↑ Elektrum iegādājas mikrotīklus Igaunijā Db.lv, 05.07.2021
- ↑ «OIK administrēšanai dibinās jaunu uzņēmumu - AS Enerģijas publiskais tirgotājs». db.lv. 2014. gada 11. februārī. Skatīts: 2019. gada 5. janvārī.
- ↑ «Latvenergo koncerns». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 14. martā. Skatīts: 2013. gada 27. maijā.
- ↑ «Īsumā par koncernu - Latvenergo». Skatīts: 2020. gada 26. martā.
- ↑ «AS Latvenergo». www.fonds.lv. Skatīts: 2020-05-12.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
