Latvenergo
| Latvenergo | |
|---|---|
| |
| Veids | akciju sabiedrība |
| Dibināts | 1939. gadā |
| Galvenais birojs | Rīga, Latvija |
| Vērtība | ▼ 1 704,91 milj. EUR (2018)[1] |
| Vadība | Āris Žīgurs (valdes priekšsēdētājs) |
| Darbinieki | 3 908 (2017)[2] |
| Apgrozījums | ▼ 925,6 milj. EUR (2017)[1] |
| Peļņa | ▲ 322 milj. EUR (2017)[3] |
| Nozare | enerģētika, telesakari |
| Produkti | elektroenerģija |
| Mājaslapa | www |
Latvenergo ir Latvijas valstij piederošs elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanas un tirdzniecības, kā arī dabasgāzes tirdzniecības uzņēmums. Kopš 2003. gada Latvenergo piedāvā arī telesakaru risinājumus uzņēmumiem. Latvenergo desmito gadu pēc kārtas tika atzīts par Latvijas vērtīgāko uzņēmumu.[4]
Satura rādītājs
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Savus pirmsākumus uzņēmums saista ar Ķeguma HES izveidi 1939. gadā, kad tika izveidots valsts elektrības uzņēmums Ķegums. Pašreizējais nosaukums pirmo reizi tika lietots 80. gados, taču līdzīgs nosaukums parādījās jau 1941. gadā, kad Padomju Savienība nacionalizēja privātās elektrostacijas un elektrotīklus un izveidoja valsts enerģētikas pārvaldi Latenergo. Padomju laikā Latvijas teritorijā tika uzcelta vairākas lielas elektrostacijas, bet republikas energosaimniecība tika vairākkārt restrukturizēta. 1991. gadā, atjaunojoties Latvijas valstiskajai neatkarībai, Latvenergo kļuva par valsts monopolu, bet tā pārziņā esošās elektroceltniecības struktūras tika privatizētas.[5] 2017. gada aprīlī notika dabasgāzes tirgus atvēršana Latvijā, un Latvenergo uzsāka dabasgāzes tirdzniecību klientiem Latvijā un Igaunijā.[6]
Darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
AS Latvenergo kontrolētajam koncernam ir seši meitas uzņēmumi Latvijas elektriskie tīkli un Sadales tīkls, kas izveidoti saskaņā ar Eiropas Komisijas direktīvām par tirgus atvēršanu, Elektrum Eesti un Elektrum Lietuva, kas darbojas attiecīgi Igaunijā un Lietuvā, Enerģijas publiskais tirgotājs, kas izpilda publiskā tirgotāja pienākumus,[7] un Liepājas enerģija, kā arī pieder daļas Igaunijas uzņēmumā Nordic Energy Link un akciju sabiedrībā Pirmais Slēgtais Pensiju Fonds, kas neietilpst koncernā.[8]
Latvenergo pieder četras hidroelektrostacijas — Ķeguma HES, Pļaviņu HES, Rīgas HES, Aiviekstes HES un divas lielas termoelektrostacijas — TEC-1 un TEC-2, kā arī Ainažu vēja elektrostacija. 2017. gadā Latvenergo saražoja 5734 GWh elektroenerģijas, no kurām 4270 GWh jeb 74,46% Daugavas HES kaskādē. Latvenergo 2017. gadā klientiem Baltijā pārdeva 6,9 TWh elektroenerģijas.[6]
Uzņēmuma vadītāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| Vārds | Periods |
|---|---|
| Gunārs Koemecs | 1993—1995 |
| Edgars Birkāns | 1995—1997 |
| Valdis Ginters (p.i.) | 1997—1998 |
| Valdis Ginters | 1998—2000 |
| Kārlis Miķelsons | 2000—2010 |
| Uldis Bariss (p.i.) | 2010 |
| Āris Žīgurs | 2010—pašlaik |
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 «Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP 101 2018. gada dati». http://top101.lv. Skatīts: 2019. gada 5. janvārī.
- ↑ «Vizītkarte». www.latvenergo.lv.
- ↑ «Galvenie darbības rādītāji 2015 – 2018». latvenergo.lv. Skatīts: 2019. gada 5. janvārī.
- ↑ Latvijas Radio Ziņu dienests. «Par Latvijas vērtīgāko uzņēmumu desmito gadu pēc kārtas atzīst «Latvenergo»». lsm.lv, 2019. gada 5. janvārī. Skatīts: 2018. gada 10. oktobrī.
- ↑ Latvnergo vēsture[novecojusi saite]
- ↑ 6,0 6,1 «Latvenergo koncerns publicē revidētos 2017.gada rezultātus un Ilgtspējas pārskatu». latvenergo.lv. 2018. gada 19. aprīlī. Skatīts: 2019. gada 5. janvārī.
- ↑ «OIK administrēšanai dibinās jaunu uzņēmumu - AS Enerģijas publiskais tirgotājs». db.lv. 2014. gada 11. februārī. Skatīts: 2019. gada 5. janvārī.
- ↑ «Latvenergo koncerns». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 14. martā. Skatīts: 2013. gada 27. maijā.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
