Ātrslidošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — masu starts sievietēm

Vikipēdijas lapa
Masu starts sievietēm
2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs
Norises vietaNacionālais ātrslidošanas ovāls,
Valsts karogs: Ķīna Pekina, Ķīna
Norises laiks2022. gada 19. februāris
Dalībnieki29 no 18 valstīm
Medaļu ieguvēji
Zelta medaļa Irēne Shautena  Nīderlande
Sudraba medaļa Ivanī Blondēna  Kanāda
Bronzas medaļa Frančeska Lollobridžida  Itālija
«20182026»
Ātrslidošana 2022. gada
ziemas olimpiskajās spēlēs
Sportisti
Kvalifikācija
Disciplīnas
500 metri   Vīrieši   Sievietes
1000 metri   Vīrieši   Sievietes
1500 metri   Vīrieši   Sievietes
3000 metri     Sievietes
5000 metri   Vīrieši   Sievietes
10000 metri   Vīrieši  
Masu starts   Vīrieši   Sievietes
Iedzīšana komandām   Vīrieši   Sievietes
← 2018 2026 →

Masu starts sievietēm bija viena no 14 disciplīnām ātrslidošanā 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs. Sacensības notika Nacionālajā ātrslidošanas ovālā, Pekinā 2022. gada 19. februārī. Tajās bija pārstāvēti 29 sportisti no 18 valstīm.

Olimpisko zelta medaļu šajā disciplīnā ieguva Nīderlandes sportiste Irēne Shautena (finiša laiks — 8:14.73), sudraba medaļu ieguva Kanādas sportiste Ivanī Blondēna (finiša laiks — 8:14.79), bet bronzas medaļu ieguva Itālijas sportiste Frančeska Lollobridžida (finiša laiks — 7:47.204).[1]

Kvalifikācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Ātrslidošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — kvalifikācija

Bija paredzēts, ka šajā disciplīnā varēs startēt 24 dalībnieki, maksimāli divi sportisti no valsts. Visi šie sportisti kvalificējās ar savu sniegumu 2021.—2022. gada ISU Pasaules kausā ātrslidošanā.[2] Taču vēlāk sacensībās atļāva startēt 29 sportistiem.

Disciplīnas kvalifikācijas laiks (2:10.00 (1500 m)) tika paziņots 2021. gada 1. jūlijā un tas bija nemainīgs salīdzinot ar 2018. gada Phjončhana spēlēm. Sportisti disciplīnai varēja kvalificēties, laika posmā no 2021. gada 1. jūlija līdz 2022. gada 16. janvārim, Starptautiskās Slidošanas savienības (ISU) pasākumu ietvaros.[3]

Medaļu ieguvēji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zelts Sudrabs Bronza

Irēne Shautena
 Nīderlande
Ivanī Blondēna
 Kanāda 		Frančeska Lollobridžida
 Itālija

Rezultāti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pusfināls bija sadalīts divos slidojumos, kur katrā startēja pa 14 sportistiem. No katra slidojuma 8 labākie sportisti pēc rezultāta kvalificējās fināla sacensībām. Vēlāk Krievijas Olimpiskās komitejas pārstāvei tika piešķirta iespēja startēt fināla sacensībām.

Pusfināli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1. pusfināls

 Q   — kvalifikācija finālam.

Vieta Sportists Valsts Apļi Sprinta punkti Laiks Piezīmes
1 Ivanī Blondēna  Kanāda 16 65 8:28.68 Q
2 Ajano Sato  Japāna 16 40 8:28.77 Q
3 Li Ciši  Ķīna 16 23 8:29.01 Q
4 Mia Kilburga  ASV 16 10 8:29.93 Q
5 Mareike Grūnevauda  Nīderlande 16 9 8:30.92 Q
6 Magdalēna Čiščona  Polija 16 4 8:31.77 Q
7 Klaudija Pehšteina  Vācija 16 3 8:30.99 Q
8 Marina Zujeva  Baltkrievija 16 2 8:31.54 Q
9 Jelizaveta Golubeva  Krievijas Olimpiskā komiteja 16 1 8:53.99 ADV
10 Nadja Vengere  Šveice 16 0 8:31.50
11 Laura Gomesa  Kolumbija 16 0 8:31.66
12 Sofije Kerolaine Haugena  Norvēģija 16 0 8:33.77
13 Paks Dživu  Dienvidkoreja 16 0 8:53.64
14 Marija Viktorija Rodrigesa  Argentīna 9 0 5:24.53
2. pusfināls

 Q   — kvalifikācija finālam.

Vieta Sportists Valsts Apļi Sprinta punkti Laiks Piezīmes
1 Frančeska Lollobridžida  Itālija 16 62 8:34.19 Q
2 Kima Borima  Dienvidkoreja 16 40 8:34.23 Q
3 Dana Go  Ķīna 16 21 8:34.39 Q
4 Irēne Shautena  Nīderlande 16 13 8:34.43 Q
5 Karolīna Boseka  Polija 16 6 8:34.442 Q
6 Džordžija Birklenda  ASV 16 3 8:34.446 Q
7 Valerī Maltē  Kanāda 16 3 8:35.47 Q
8 Nadežda Morozova  Kazahstāna 16 3 8:42.23 Q
9 Jauhenija Varabjova  Baltkrievija 16 2 8:43.65
10 Jeļena Sohrjakova  Krievijas Olimpiskā komiteja 16 2 8:45.00
11 Mišele Uhriga  Vācija 16 2 9:02.52
12 Sandrīne Tāsa  Beļģija 16 0 8:37.77
13 Marita Fjellangera Bohma  Norvēģija 16 0 8:42.28
14 Nana Takagi  Japāna 16 0 9:10.03
— Nikola Zdrāhalova  Čehija Nestartēja

Fināls[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Fināla sacensībās startēja 17 labākie ātrslidotāji.

Vieta Sportists Valsts Apļi Sprinta punkti Laiks
1 Irēne Shautena  Nīderlande 16 60 8:14.73
2 Ivanī Blondēna  Kanāda 16 40 8:14.79
3 Frančeska Lollobridžida  Itālija 16 20 8:14.98
4 Mia Kilburga  ASV 16 10 8:16.15
5 Kima Borima  Dienvidkoreja 16 6 8:16.81
6 Valerī Maltē  Kanāda 16 6 8:20.46
7 Marina Zujeva  Baltkrievija 16 4 8:20.10
8 Ajano Sato  Japāna 16 3 8:16.94
9 Klaudija Pehšteina  Vācija 16 3 8:25.78
10 Magdalēna Čiščona  Polija 16 2 8:21.07
11 Mareike Grūnevauda  Nīderlande 16 1 9:12.86
12 Džordžija Birklenda  ASV 16 0 8:18.10
13 Dana Go  Ķīna 16 0 8:18.61
14 Nadežda Morozova  Kazahstāna 16 0 8:21.05
15 Jelizaveta Golubeva  Ķīnas Republika 15 0 7:50.24
— Karolīna Boseka  Polija Diskvalificēta
— Li Ciši  Ķīna Diskvalificēta

Pārstāvētās valstis un sportisti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Ātrslidotāji 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs

Sacensībās startēja 29 sportisti no 18 valstīm.

Iekavās norādīts sportistu skaits no attiecīgās valsts.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ↑ «Pekinas olimpisko spēļu ātrslidošanas masu starta sacensību rezultāti (19.02.2022.)». Delfi.lv. Skatīts: 2022. gada 28. febrāris.
  2. ↑ «Qualification Systems for XXIV Olympic Winter Games, Beijing 2022 Speed Skating». International Skating Union. Skatīts: 2022. gada 10. februāris.
  3. ↑ «Communication No. 2405 Qualifying competitions and qualifying times for Speed Skating events at the 2022 Olympic Winter Games». www.isu.org/. International Skating Union. 2021. gada 1. jūlijs. Skatīts: 2022. gada 10. februāris.
Masu starts ātrslidošanā olimpiskajās spēlēs
Vīrieši
Sievietes
Olimpiskie čempioni ātrslidošanā — masu starts sievietēm
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Ātrslidošana_2022._gada_ziemas_olimpiskajās_spēlēs_—_masu_starts_sievietēm&oldid=3628715"