Pāriet uz saturu

Ātrslidošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — 5000 metri sievietēm

Vikipēdijas lapa
5000 metri sievietēm
2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs
Norises vietaNacionālais ātrslidošanas ovāls,
Valsts karogs: Ķīna Pekina, Ķīna
Norises laiks2022. gada 10. februāris
Dalībnieki12 no 10 valstīm
Medaļu ieguvēji
Zelta medaļa   Nīderlande
Sudraba medaļa   Kanāda
Bronzas medaļa   Čehija
«20182026»
Ātrslidošana 2022. gada
ziemas olimpiskajās spēlēs

Sportisti
Kvalifikācija
Disciplīnas
500 metri   Vīrieši   Sievietes
1000 metri   Vīrieši   Sievietes
1500 metri   Vīrieši   Sievietes
3000 metri     Sievietes
5000 metri   Vīrieši   Sievietes
10000 metri   Vīrieši  
Masu starts   Vīrieši   Sievietes
Iedzīšana komandām   Vīrieši   Sievietes
← 2018 2026 →

5000 metri sievietēm bija viena no 14 disciplīnām ātrslidošanā 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs. Sacensības notika Nacionālajā ātrslidošanas ovālā, Pekinā 2022. gada 10. februārī. Tajās bija pārstāvētas 12 sportistes no 10 valstīm.

Olimpisko zelta medaļu šajā disciplīnā izcīnīja Nīderlandes sportiste Irēne Shautena (finiša laiks — 6:43.51), sudraba medaļu ieguva Kanādas sportiste Izabella Vīdemana (finiša laiks — 6:48.18), bet bronzas medaļu izcīnīja Martina Sāblīkova (finiša laiks — 6:50.09).[1] Shautenai šī bija otrā zelta medaļa šajās olimpiskajās spēlēs. Shautena ar savu finiša rezultātu 6:43.51 laboja olimpisko rekordu.[2]

Šajā disciplīnā bija pieejama 12 dalībnieku kvota, maksimāli trīs sportistes no vienas valsts. Pirmās 8 sportistes kvalificējās ar savu sniegumu 2021.–2022. gada ISU ātrslidošanas Pasaules kausa izcīņā, bet pārējās seši ieguva kvotas, sasniedzot labākos laikus starp sportistēm, kuras vēl nebija kvalificējušās. Valsts varēja nopelnīt tikai maksimālās trīs vietas Pasaules kausa reitingā.[3]

Disciplīnas kvalifikācijas laiks (7:20.00 vai 4:08.00 (3000 m)) tika paziņots 2021. gada 1. jūlijā un tas bija nemainīgs salīdzinot ar 2018. gada Phjončhana spēlēm. Sportisti disciplīnai varēja kvalificēties laika posmā no 2021. gada 1. jūlija līdz 2022. gada 16. janvārim, Starptautiskās Slidošanas savienības (ISU) pasākumu ietvaros.[4]

Medaļu ieguvēji

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Zelts Sudrabs Bronza

Irēne Shautena
 Nīderlande
Izabella Vīdemana
 Kanāda

Martina Sāblīkova
 Čehija
Esošie rekordi līdz 2022. gada ziemas olimpiskajām spēlēm
Rekords Laiks Sportists Uzstādīšanas vieta Uzstādīšanas datums
Pasaules rekords 6:39.02 Valsts karogs: Krievija Natālija Voroņina (Krievija) Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Soltleiksitija, ASV 2020. gada 15. februāris
Olimpiskais rekords 6:46.91  Klaudija Pehšteina (Vācija) Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Soltleiksitija, ASV 2002. gada 23. februāris
Trases rekords 7:28.04 Valsts karogs: Ķīna Čena Czjanju (Ķīna) Valsts karogs: Ķīna Pekina, Ķīna 2021. gada 8. aprīlis
Labotie rekordi pēc 2022. gada ziemas olimpiskajām spēlēm
Rekords Laiks Sportists Uzstādīšanas vieta Uzstādīšanas datums
Olimpiskais rekords 6:43.51  Irēne Shautena (Nīderlande) Valsts karogs: Ķīna Pekina, Ķīna 2022. gada 10. februāris
Trases rekords

 OR   — olimpiskais rekords;  NR   — valsts rekords;  TR   — trases rekords.

Vieta Pāris Sportists Valsts Laiks Starpība Piezīmes
1 6 Irēne Shautena  Nīderlande 6:43.51 OR; TR
2 5 Izabella Vīdemana  Kanāda 6:48.18 +4.67
3 4 Martina Sāblīkova  Čehija 6:50.09 +6.58
4 6 Frančeska Lollobridžida  Itālija 6:51.76 +8.25 NR
5 5 Ragne Viklunda  Norvēģija 6:56.34 +12.83
6 3 Natālija Voroņina  Krievijas Olimpiskā komiteja 6:56.99 +13.48
7 3 Sanne in 't Hofa  Nīderlande 6:59.77 +16.26
8 4 Misaki Ošigiri  Japāna 7:01.17 +17.66
9 1 Marina Zujeva  Baltkrievija 7:02.91 +19.40
10 1 Momoka Horikava  Japāna 7:06.92 +23.41
11 2 Hana Meja  Ķīna 7:08.37 +24.86
12 2 Magdalēna Čiščoņa  Polija 7:21.49 +37.98

Pārstāvētās valstis un sportisti

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sacensībās startēja 12 sportisti no 10 valstīm.

Iekavās norādīts sportistu skaits no attiecīgās valsts.