Ātrslidošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem

Vikipēdijas lapa
1500 metri vīriešiem
2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs
Norises vietaNacionālais ātrslidošanas ovāls,
Valsts karogs: Ķīna Pekina, Ķīna
Norises laiks2022. gada 8. februāris
Dalībnieki29 no 14 valstīm
Medaļu ieguvēji
Zelta medaļa   Nīderlande
Sudraba medaļa   Nīderlande
Bronzas medaļa   Dienvidkoreja
«20182026»
Ātrslidošana 2022. gada
ziemas olimpiskajās spēlēs

Sportisti
Kvalifikācija
Disciplīnas
500 metri   Vīrieši   Sievietes
1000 metri   Vīrieši   Sievietes
1500 metri   Vīrieši   Sievietes
3000 metri     Sievietes
5000 metri   Vīrieši   Sievietes
10000 metri   Vīrieši  
Masu starts   Vīrieši   Sievietes
Iedzīšana komandām   Vīrieši   Sievietes
← 2018 2026 →

1500 metri sievietēm bija viena no 14 disciplīnām ātrslidošanā 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs. Sacensības notika Nacionālajā ātrslidošanas ovālā, Pekinā 2022. gada 7. februārī. Tajās bija pārstāvēti 30 sportisti no 16 valstīm.

Olimpisko zelta medaļu šajā disciplīnā izcīnīja Nīderlandes sportists Kjelds Neiss (finiša rezultāts — 1:43.21), sudraba medaļu arī ieguva Nīderlandes sportists Tomass Krols (finiša rezultāts — 1:43.55), bet bronzas medaļu ieguva Dienvidkorejas sportists Kims Minsoks (finiša rezultāts — 1:44.24).[1] Neisam šī bija trešā olimpiskā zelta medaļa, bet Krols izcīnīja savu pirmo olimpisko medaļu. Neisa finiša rezultāts kļuva arī par jauno olimpisko rekordu.

Latviju šajā disciplīnā pārstāvēja Haralds Silovs. Viņš izcīnīja 24. vietu ar finiša laiku 1:48.24.[2]

Kvalifikācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šajā disciplīnā bija pieejama 30 dalībnieku kvota, maksimāli trīs sportisti no vienas valsts. Pirmie 20 sportisti kvalificējās ar savu sniegumu 2021.–2022. gada ISU ātrslidošanas Pasaules kausa izcīņā, bet pārējie desmit ieguva kvotas, sasniedzot labākos laikus starp sportistiem, kuri vēl nav kvalificējušies. Valsts varēja nopelnīt tikai maksimālās trīs vietas Pasaules kausa reitingā.[3]

Disciplīnas kvalifikācijas laiks (1:48.00) tika paziņots 2021. gada 1. jūlijā un tas bija nemainīgs salīdzinot ar 2018. gada Phjončhana spēlēm. Sportisti disciplīnai varēja kvalificēties, laika posmā no 2021. gada 1. jūlija līdz 2022. gada 16. janvārim, Starptautiskās Slidošanas savienības (ISU) pasākumu ietvaros.[4]

Medaļu ieguvēji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zelts Sudrabs Bronza

Kjelds Neiss
 Nīderlande

Tomass Krols
 Nīderlande

Kims Minsoks
 Dienvidkoreja

Rekordi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Esošie rekordi līdz 2022. gada ziemas olimpiskajām spēlēm
Rekords Laiks Sportists Uzstādīšanas vieta Uzstādīšanas datums
Pasaules rekords 1:40.17 Valsts karogs: Nīderlande Kjelds Neiss (Nīderlande) Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Soltleiksitija, ASV 2019. gada 10. marts
Olimpiskais rekords 1:43.95  Dereks Parra (ASV) Valsts karogs: Krievija Soči, Krievija 2002. gada 19. februāris
Trases rekords 1:46.81 Valsts karogs: Ķīna Nins Čžunjans (Ķīna) Valsts karogs: Ķīna Pekina, Ķīna 2021. gada 10. aprīlis
Labotie rekordi pēc 2022. gada ziemas olimpiskajām spēlēm
Rekords Laiks Sportists Uzstādīšanas vieta Uzstādīšanas datums
Olimpiskais rekords 1:43.21  Kjelds Neiss (Nīderlande) Valsts karogs: Ķīna Pekina, Ķīna 2022. gada 8. februāris
Trases rekords

Rezultāti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

 OR   — olimpiskais rekords;  TR   — trases rekords.

Vieta Pāris Sportists Valsts Laiks Starpība Piezīmes
1 11 Kjelds Neiss  Nīderlande 1:43.21 OR; TR
2 10 Tomass Krols  Nīderlande 1:43.55 +0.34
3 11 Kims Minsoks  Dienvidkoreja 1:44.24 +1.03
4 10 Peders Kongshaugs  Norvēģija 1:44.39 +1.18
5 15 Konors Hovs  Kanāda 1:44.86 +1.65
6 13 Džoijs Mantia  ASV 1:45.26 +2.05
7 14 Nins Čžunjans  Ķīna 1:45.28 +2.07
8 9 Sergejs Trofimovs  Krievijas Olimpiskā komiteja 1:45.32 +2.11
9 4 Marsels Boskers  Nīderlande 1:45.42 +2.21
10 13 Seitaro Ičinohe  Japāna 1:45.53 +2.32
11 9 Emerijs Lehmans  ASV 1:45.78 +2.57
12 15 Alans Dāls Johansons  Norvēģija 1:45.81 +2.60
13 12 Bārts Svingss  Beļģija 1:45.82 +2.61
14 7 Daniils Aldoškins  Krievijas Olimpiskā komiteja 1:46.33 +3.12
15 3 Ruslans Zaharovs  Krievijas Olimpiskā komiteja 1:46.46 +3.25
16 12 Kristiāns Ulekleivs  Norvēģija 1:46.56 +3.35
17 14 Takuro Oda  Japāna 1:46.60 +3.39
18 5 Dmitrijs Morozovs  Kazahstāna 1:47.01 +3.80
19 4 Kornēliuss Kerstens  Lielbritānija 1:47.11 +3.90
20 6 Vans Haotjans  Ķīna 1:47.13 +3.92
21 3 Paks Sons Hens  Dienvidkoreja 1:47.59 +4.38
22 8 Taisons Langelārs  Kanāda 1:47.81 +4.60
23 2 Antuāns Želinā-Bolē  Kanāda 1:48.00 +4.79
24 2 Haralds Silovs  Latvija 1:48.24 +5.03
25 6 Alessio Trentini  Itālija 1:48.33 +5.12
26 1 Pīters Maikls  Jaunzēlande 1:48.68 +5.47
27 5 Lians Zivens  Ķīna 1:49.15 +5.94
28 7 Keisijs Dausons  ASV 1:49.45 +6.24
29 8 Matiass Voste  Beļģija 1:49.93 +6.72

Pārstāvētās valstis un sportisti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sacensībās startēja 29 sportisti no 14 valstīm.

Iekavās norādīts sportistu skaits no attiecīgās valsts.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]