Ātrslidošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — 500 metri vīriešiem

Vikipēdijas lapa
500 metri vīriešiem
2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs
Norises vietaNacionālais ātrslidošanas ovāls,
Valsts karogs: Ķīna Pekina, Ķīna
Norises laiks2022. gada 12. februāris
Dalībnieki30 no 15 valstīm
Medaļu ieguvēji
Zelta medaļa   Ķīna
Sudraba medaļa   Dienvidkoreja
Bronzas medaļa   Japāna
«20182026»
Ātrslidošana 2022. gada
ziemas olimpiskajās spēlēs

Sportisti
Kvalifikācija
Disciplīnas
500 metri   Vīrieši   Sievietes
1000 metri   Vīrieši   Sievietes
1500 metri   Vīrieši   Sievietes
3000 metri     Sievietes
5000 metri   Vīrieši   Sievietes
10000 metri   Vīrieši  
Masu starts   Vīrieši   Sievietes
Iedzīšana komandām   Vīrieši   Sievietes
← 2018 2026 →

500 metri vīriešiem bija viena no 14 disciplīnām ātrslidošanā 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs. Sacensības notika Nacionālajā ātrslidošanas ovālā, Pekinā, 2022. gada 12. februārī. Tajās bija pārstāvēti 30 sportisti no 15 valstīm.

Olimpisko zelta medaļu izcīnīja Ķīnas sportists Gao Tinju (finiša laiks — 34.32), sudraba medaļu ieguva Dienvidkorejas sportists Čha Minkju (finiša laiks — 34.39), bet bronzas medaļu ieguva Japānas sportists Vataru Morišige (finiša laiks — 34.50).[1] Ķīnietis Gao izcīnīja savu pirmo olimpisko zelta medaļu, kā arī viņš Ķīnai izcīnīja pirmo olimpisko zelta medaļu olimpiskajās spēlēs ātrslidošanā. Viņa rezultāts kļuva arī par jauno olimpisko rekordu. Japānis Morišige izcīnīja savu pirmo olimpisko medaļu.[2] Šī bija pirmā olimpiskā disciplīna, kur medaļas izcīnīja tikai Āzijas valstu pārstāvji, kā arī pirmā kur olimpiskās medaļas neieguva neviens Nīderlandes pārstāvis.

Kvalifikācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šajā disciplīnā bija pieejamas 30 dalībnieku kvota, maksimāli trīs sportisti no vienas valsts. Pirmie 20 sportisti kvalificējās ar savu sniegumu 2021.–2022. gada ISU ātrslidošanas Pasaules kausa izcīņā, bet pārējie desmit ieguva kvotas, sasniedzot labākos laikus starp sportistiem, kuri vēl nav kvalificējušies. Valsts varēja nopelnīt tikai maksimālās trīs vietas Pasaules kausa reitingā.[3]

Disciplīnas kvalifikācijas laiks (35.70) tika paziņots 2021. gada 1. jūlijā un tas bija nemainīgs salīdzinot ar 2018. gada Phjončhana spēlēm. Sportisti disciplīnai varēja kvalificēties, laika posmā no 2021. gada 1. jūlija līdz 2022. gada 16. janvārim, Starptautiskās Slidošanas savienības (ISU) pasākumu ietvaros.[4]

Medaļu ieguvēji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zelts Sudrabs Bronza
Gao Tinju
 Ķīna
Čha Minkju
 Dienvidkoreja
Vataru Morišige
 Japāna

Rekordi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Esošie rekordi līdz 2022. gada ziemas olimpiskajām spēlēm
Rekords Laiks Sportists Uzstādīšanas vieta Uzstādīšanas datums
Pasaules rekords 33.61 Valsts karogs: Krievija Pāvels Kuļižņikovs (Krievija) Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Soltleiksitija, ASV 2019. gada 9. marts
Olimpiskais rekords 34.41  Hovars Lūrencens (Norvēģija) Valsts karogs: Dienvidkoreja Phjončhana, Dienvidkoreja 2018. gada 19. februāris
Trases rekords 35.17 Valsts karogs: Dienvidkoreja Kims Džuns Ho (Dienvidkoreja) Valsts karogs: Ķīna Pekina, Ķīna 2021. gada 8. oktobris
Labotie rekordi pēc 2022. gada ziemas olimpiskajām spēlēm
Rekords Laiks Sportists Uzstādīšanas vieta Uzstādīšanas datums
Olimpiskais rekords 34.32  Gao Tinju (Ķīna) Valsts karogs: Ķīna Pekina, Ķīna 2022. gada 12. februāris
Trases rekords

Rezultāti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

 OR   — olimpiskais rekords;  TR   — trases rekords.

Vieta Pāris Sportists Valsts Laiks Starpība Piezīmes
1 7 Gao Tinju  Ķīna 34.32 OR; TR
2 10 Čha Minkju  Dienvidkoreja 34.39 +0.07
3 14 Vataru Morišige  Japāna 34.50 +0.17
4 15 Lorāns Dibrēls  Kanāda 34.522 +0.20
5 12 Pjotrs Mihaļskis  Polija 34.524 +0.20
6 11 Kims Džuns Ho  Dienvidkoreja 34.54 +0.22
7 13 Artjoms Arefjevs  Krievijas Olimpiskā komiteja 34.56 +0.24
8 13 Juma Murakami  Japāna 34.57 +0.25
9 14 Viktors Muštakovs  Krievijas Olimpiskā komiteja 34.60 +0.28
10 9 Ruslans Murašovs  Krievijas Olimpiskā komiteja 34.63 +0.31
11 7 Damiāns Žureks  Polija 34.734 +0.41
12 8 Mereins Šeperkamps  Nīderlande 34.736 +0.41
13 5 Džordāns Štolcs  ASV 34.85 +0.53
14 9 Kajs Verbijs  Nīderlande 34.87 +0.55
15 11 Hovars Lūrencens  Norvēģija 34.921 +0.60
16 10 Mareks Kanja  Polija 34.928 +0.60
17 5 Bjerns Magnusens  Norvēģija 34.96 +0.64
18 3 Tomass Krols  Nīderlande 35.06 +0.74
19 3 Džefrijs Rosanelli  Itālija 35.08 +0.76
20 15 Tacuja Šinama  Japāna 35.12 +0.80
21 4 Gilmors Džūio  Kanāda 35.162 +0.84
22 8 Tao Jans  Ķīna 35.162 +0.84
23 4 Dāvids Bosa  Itālija 35.168 +0.84
24 6 Martens Līvs  Igaunija 35.26 +0.94
25 2 Kornēliuss Kerstens  Lielbritānija 35.36 +1.04
26 6 JoelS DufterS  Vācija 35.37 +1.05
27 1 Ostins Kleba  ASV 35.41 +1.08
28 2 Ivans Aržanikovs  Kazahstāna 35.82 +1.50
29 1 Antuāns Želina-Bolē  Kanāda 35.84 +1.52
30 12 Ignats Golovacjuks  Baltkrievija 37.05 +2.73

Pārstāvētās valstis un sportisti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sacensībās startēja 30 sportisti no 15 valstīm.

Iekavās norādīts sportistu skaits no attiecīgās valsts.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]