Pāriet uz saturu

Ātrslidošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — 1000 metri sievietēm

Vikipēdijas lapa
1000 metri sievietēm
2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs
Norises vietaNacionālais ātrslidošanas ovāls,
Valsts karogs: Ķīna Pekina, Ķīna
Norises laiks2022. gada 17. februāris
Dalībnieki30 no 17 valstīm
Medaļu ieguvēji
Zelta medaļa   Japāna
Sudraba medaļa   Nīderlande
Bronzas medaļa   ASV
«20182026»
Ātrslidošana 2022. gada
ziemas olimpiskajās spēlēs

Sportisti
Kvalifikācija
Disciplīnas
500 metri   Vīrieši   Sievietes
1000 metri   Vīrieši   Sievietes
1500 metri   Vīrieši   Sievietes
3000 metri     Sievietes
5000 metri   Vīrieši   Sievietes
10000 metri   Vīrieši  
Masu starts   Vīrieši   Sievietes
Iedzīšana komandām   Vīrieši   Sievietes
← 2018 2026 →

1000 metri sievietēm bija viena no 14 disciplīnām ātrslidošanā 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs. Sacensības notika Nacionālajā ātrslidošanas ovālā, Pekinā 2022. gada 17. februārī. Tajās bija pārstāvētas 30 sportistes no 17 valstīm.

Olimpisko zelta medaļu šajā disciplīnā izcīnīja Japānas sportiste Miho Takagi (finiša laiks — 1:13.19), sudraba medaļu ieguva Nīderlandes sportiste Juta Lērdama (finiša laiks — 1:13.83), bet bronzas medaļu ieguva ASV sportiste Britānija Bouva (finiša laiks — 1:14.61). Japānietei Takagi šī bija ceturtā olimpiskā medaļa Pekinas spēlēs, bet Lērdama izcīnīja savu pirmo olimpisko medaļu. Japāniete ar savu finiša rezultātu, 1:13.19, laboja olimpisko rekordu šajā disciplīnā.[1]

Šajā disciplīnā bija pieejama 30 dalībnieku kvota, maksimāli trīs sportistes no vienas valsts. Pirmās 20 sportistes kvalificējās ar savu sniegumu 2021.–2022. gada ISU ātrslidošanas Pasaules kausa izcīņā, bet pārējās desmit ieguva kvotas, sasniedzot labākos laikus starp tām, kuras vēl nebija kvalificējušāss. Valsts varēja nopelnīt maksimāli trīs vietas Pasaules kausa reitingā.[2]

Disciplīnas kvalifikācijas laiks (1:18.00) tika paziņots 2021. gada 1. jūlijā un tas bija nemainīgs salīdzinot ar 2018. gada Phjončhana spēlēm. Sportisti disciplīnai varēja kvalificēties, laika posmā no 2021. gada 1. jūlija līdz 2022. gada 16. janvārim, Starptautiskās Slidošanas savienības (ISU) pasākumu ietvaros.[3]

Medaļu ieguvēji

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Zelts Sudrabs Bronza

Miho Takagi
 Japāna

Juta Lērdama
 Nīderlande

Britānija Bouva
 ASV
Esošie rekordi līdz 2022. gada ziemas olimpiskajām spēlēm
RekordsLaiksSportistsUzstādīšanas vietaUzstādīšanas datums
Pasaules rekords1:11.61Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Britānija Bouva (ASV)Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Soltleiksitija, ASV2019. gada 9. marts
Olimpiskais rekords1:13.56 Jorīna ter Morsa (Nīderlande)Valsts karogs: Dienvidkoreja Phjončhana, Dienvidkoreja2018. gada 14. februāris
Trases rekords1:17.89Valsts karogs: Nīderlande Izabela Grevelte (Nīderlande)Valsts karogs: Ķīna Pekina, Ķīna2021. gada 9. oktobris
Labotie rekordi pēc 2022. gada ziemas olimpiskajām spēlēm
RekordsLaiksSportistsUzstādīšanas vietaUzstādīšanas datums
Olimpiskais rekords1:13.19 Miko Takagi (Japāna)Valsts karogs: Ķīna Pekina, Ķīna2022. gada 17. februāris
Trases rekords

 OR   — olimpiskais rekords;  TR   — trases rekords.

VietaPārisSportistsValstsLaiksStarpībaPiezīmes
113Miho Takagi Japāna1:13.19OR; TR
211Juta Lērdama Nīderlande1:13.83+0.64
315Britānija Bouva ASV1:14.61+1.42
413Angelina Goļikova Krievijas Olimpiskā komiteja1:14.71+1.52
53Antuanete de Jonga Nīderlande1:14.92+1.73
612Irēna Vista Nīderlande1:15.11+1.92
711Kimi Gecs ASV1:15.40+2.21
85Vanesa Hercoga Austrija1:15.644+2.45
915Darja Kačanova Krievijas Olimpiskā komiteja1:15.649+2.45
1014Nao Kodaira Japāna1:15.65+2.46
116Nadežda Morozova Kazahstāna1:15.69+2.50
122Aleksaa Skota Kanāda1:15.79+2.60
1310Olga Fatkuļina Krievijas Olimpiskā komiteja1:15.87+2.68
1414Li Ciši Ķīna1:15.99+2.80
155Jina Ci Ķīna1:16.00+2.81
168Kima Mina Suna Dienvidkoreja1:16.49+3.30
178Karolina Bosjeka Polija1:16.54+3.35
184Ragne Viklunda Norvēģija1:16.59+3.40
1910Jekaterina Aidova Kazahstāna1:16.70+3.51
2012Andželika Woicika Polija1:16.79+3.60
214Jekaterina Slojeva Baltkrievija1:16.83+3.64
229Czina Czinčžu Ķīna1:16.90+3.71
232Elija Smedinga Lielbritānija1:17.17+3.98
249Huana Ju Tina Ķīnas Taipeja1:17.35+4.16
257Kima Hjuna Juna Dienvidkoreja1:17.50+4.31
266Medisone Pīrmena Kanāda1:17.66+4.47
277Nikola Zdrāhalova Čehija1:18.75+5.56
281Sandrīna Tāsa Beļģija1:18.79+5.60
293Mihaela Hogaša Rumānija1:19.33+6.14
301Paka Sji Vu Dienvidkoreja1:19.39+6.20

Pārstāvētās valstis un sportisti

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sacensībās startēja 30 sportisti no 17 valstīm.

Iekavās norādīts sportistu skaits no attiecīgās valsts.