Ātrslidošana 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — 1000 metri sievietēm

Vikipēdijas lapa
1000 metri sievietēm
2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs
Norises vietaNacionālais ātrslidošanas ovāls,
Valsts karogs: Ķīna Pekina, Ķīna
Norises laiks2022. gada 17. februāris
Dalībnieki30 no 17 valstīm
Medaļu ieguvēji
Zelta medaļa   Japāna
Sudraba medaļa   Nīderlande
Bronzas medaļa   ASV
«20182026»
Ātrslidošana 2022. gada
ziemas olimpiskajās spēlēs

Sportisti
Kvalifikācija
Disciplīnas
500 metri   Vīrieši   Sievietes
1000 metri   Vīrieši   Sievietes
1500 metri   Vīrieši   Sievietes
3000 metri     Sievietes
5000 metri   Vīrieši   Sievietes
10000 metri   Vīrieši  
Masu starts   Vīrieši   Sievietes
Iedzīšana komandām   Vīrieši   Sievietes
← 2018 2026 →

1000 metri sievietēm bija viena no 14 disciplīnām ātrslidošanā 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs. Sacensības notika Nacionālajā ātrslidošanas ovālā, Pekinā 2022. gada 17. februārī. Tajās bija pārstāvētas 30 sportistes no 17 valstīm.

Olimpisko zelta medaļu šajā disciplīnā izcīnīja Japānas sportiste Miho Takagi (finiša laiks — 1:13.19), sudraba medaļu ieguva Nīderlandes sportiste Juta Lērdama (finiša laiks — 1:13.83), bet bronzas medaļu ieguva ASV sportiste Britānija Bouva (finiša laiks — 1:14.61). Japānietei Takagi šī bija ceturtā olimpiskā medaļa Pekinas spēlēs, bet Lērdama izcīnīja savu pirmo olimpisko medaļu. Japāniete ar savu finiša rezultātu, 1:13.19, laboja olimpisko rekordu šajā disciplīnā.[1]

Kvalifikācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šajā disciplīnā bija pieejama 30 dalībnieku kvota, maksimāli trīs sportistes no vienas valsts. Pirmās 20 sportistes kvalificējās ar savu sniegumu 2021.–2022. gada ISU ātrslidošanas Pasaules kausa izcīņā, bet pārējās desmit ieguva kvotas, sasniedzot labākos laikus starp tām, kuras vēl nebija kvalificējušāss. Valsts varēja nopelnīt maksimāli trīs vietas Pasaules kausa reitingā.[2]

Disciplīnas kvalifikācijas laiks (1:18.00) tika paziņots 2021. gada 1. jūlijā un tas bija nemainīgs salīdzinot ar 2018. gada Phjončhana spēlēm. Sportisti disciplīnai varēja kvalificēties, laika posmā no 2021. gada 1. jūlija līdz 2022. gada 16. janvārim, Starptautiskās Slidošanas savienības (ISU) pasākumu ietvaros.[3]

Medaļu ieguvēji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zelts Sudrabs Bronza

Miho Takagi
 Japāna

Juta Lērdama
 Nīderlande

Britānija Bouva
 ASV

Rekordi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Esošie rekordi līdz 2022. gada ziemas olimpiskajām spēlēm
Rekords Laiks Sportists Uzstādīšanas vieta Uzstādīšanas datums
Pasaules rekords 1:11.61 Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Britānija Bouva (ASV) Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Soltleiksitija, ASV 2019. gada 9. marts
Olimpiskais rekords 1:13.56  Jorīna ter Morsa (Nīderlande) Valsts karogs: Dienvidkoreja Phjončhana, Dienvidkoreja 2018. gada 14. februāris
Trases rekords 1:17.89 Valsts karogs: Nīderlande Izabela Grevelte (Nīderlande) Valsts karogs: Ķīna Pekina, Ķīna 2021. gada 9. oktobris
Labotie rekordi pēc 2022. gada ziemas olimpiskajām spēlēm
Rekords Laiks Sportists Uzstādīšanas vieta Uzstādīšanas datums
Olimpiskais rekords 1:13.19  Miko Takagi (Japāna) Valsts karogs: Ķīna Pekina, Ķīna 2022. gada 17. februāris
Trases rekords

Rezultāti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

 OR   — olimpiskais rekords;  TR   — trases rekords.

Vieta Pāris Sportists Valsts Laiks Starpība Piezīmes
1 13 Miho Takagi  Japāna 1:13.19 OR; TR
2 11 Juta Lērdama  Nīderlande 1:13.83 +0.64
3 15 Britānija Bouva  ASV 1:14.61 +1.42
4 13 Angelina Goļikova  Krievijas Olimpiskā komiteja 1:14.71 +1.52
5 3 Antuanete de Jonga  Nīderlande 1:14.92 +1.73
6 12 Irēna Vista  Nīderlande 1:15.11 +1.92
7 11 Kimi Gecs  ASV 1:15.40 +2.21
8 5 Vanesa Hercoga  Austrija 1:15.644 +2.45
9 15 Darja Kačanova  Krievijas Olimpiskā komiteja 1:15.649 +2.45
10 14 Nao Kodaira  Japāna 1:15.65 +2.46
11 6 Nadežda Morozova  Kazahstāna 1:15.69 +2.50
12 2 Aleksaa Skota  Kanāda 1:15.79 +2.60
13 10 Olga Fatkuļina  Krievijas Olimpiskā komiteja 1:15.87 +2.68
14 14 Li Ciši  Ķīna 1:15.99 +2.80
15 5 Jina Ci  Ķīna 1:16.00 +2.81
16 8 Kima Mina Suna  Dienvidkoreja 1:16.49 +3.30
17 8 Karolina Bosjeka  Polija 1:16.54 +3.35
18 4 Ragne Viklunda  Norvēģija 1:16.59 +3.40
19 10 Jekaterina Aidova  Kazahstāna 1:16.70 +3.51
20 12 Andželika Woicika  Polija 1:16.79 +3.60
21 4 Jekaterina Slojeva  Baltkrievija 1:16.83 +3.64
22 9 Czina Czinčžu  Ķīna 1:16.90 +3.71
23 2 Elija Smedinga  Lielbritānija 1:17.17 +3.98
24 9 Huana Ju Tina  Ķīnas Taipeja 1:17.35 +4.16
25 7 Kima Hjuna Juna  Dienvidkoreja 1:17.50 +4.31
26 6 Medisone Pīrmena  Kanāda 1:17.66 +4.47
27 7 Nikola Zdrāhalova  Čehija 1:18.75 +5.56
28 1 Sandrīna Tāsa  Beļģija 1:18.79 +5.60
29 3 Mihaela Hogaša  Rumānija 1:19.33 +6.14
30 1 Paka Sji Vu  Dienvidkoreja 1:19.39 +6.20

Pārstāvētās valstis un sportisti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sacensībās startēja 30 sportisti no 17 valstīm.

Iekavās norādīts sportistu skaits no attiecīgās valsts.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]