Čārlzs Aphems

Vikipēdijas lapa
Čārlzs Aphems
Charles Upham
Aphems Jaunzēlandes armijas lauka formastērpā
Aphems Jaunzēlandes armijas lauka formastērpā
Personīgā informācija
Dzimis 1908. gada 21. septembrī
Valsts karogs: Jaunzēlande Kraistčērča, Jaunzēlande
Miris 1994. gada 22. novembrī (86 gadi)
Valsts karogs: Jaunzēlande Kraistčērča, Jaunzēlande
Tautība jaunzēlandietis
Dienesta informācija
Dienesta pakāpe kapteinis
Dienesta laiks
  • 1939—1945 (Jaunzēlandes Armija)
Valsts Karogs: Jaunzēlande Jaunzēlande
Struktūra
Vienība 20. bataljons
Jaunzēlandes 2. Divīzija
Kaujas darbība Otrais pasaules karš
Grieķijas kauja
*Krētas kauja
Ziemeļāfrikas kampaņa
*pirmā El Alemainas kauja
Apbalvojumi Viktorijas krusts
Jaunzēlandes 1990. gada piemiņas medaļa[1][2]
Goda ordenis (Grieķija)
Cits darbs aitkopis

Čārlzs Hezlits Aphems, (angļu: Charles Hazlitt Upham; dzimis 1908. gada 21. septembrī, miris 1994. gada 22. novembrī) bija Jaunzēlandes karavīrs, kurš Otrā pasaules kara laikā divas reizes tika apbalvots ar Viktorijas krustu (VC) – par izrādīto varonību Krētā 1941. gada maijā un Ēģiptē, 1942. gada jūlijā. Viņš bija pēdējais no trim cilvēkiem, kas saņēma Viktorijas krustu divreiz, un vienīgais, kurš saņēma divus (VC) ordeņus Otrā pasaules kara laikā un vienīgais kaujas karavīrs, kurš saņēma balvu divreiz.[3] Līdz ar to Aphems bieži tiek raksturots kā šī kara visaugstāk apbalvotais Sadraudzības valstu karavīrs, jo Viktorijas krusts ir Sadraudzības valstu augstākais apbalvojums par izrādīto drošsirdību ienaidnieka priekšā.[4]

Otrais pasaules karš[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1939. gada septembrī Aphems iestājās 2. Jaunzēlandes ekspedīcijas spēkos (2NZEF) 30 gadu vecumā un tika norīkots 20. Kenterberijas-Otago bataljonā, kas bija daļa no Jaunzēlandes 2. divīzijas[5] Lai gan viņam jau bija piecu gadu pieredze Jaunzēlandes armijas teritoriālajos spēkos, kur viņš ieņēma seržanta dienesta pakāpi, jaunajā pulkā viņš sāka dienestu ierindnieka pakāpē.[6] Drīz viņš tika paaugstināts par pagaidu kaprāli, taču sākotnēji viņš atteicās no vietas virsnieku kadetu apmācības vienībā Officer Cadet Training Unit (OCTU). Decembrī viņš tika paaugstināts par seržantu un nedēļu vēlāk devās uz Ēģipti. 1940. gada jūlijā viņš beidzot pievienojās vienībai OCTU.

Pirmais Viktorijas krusts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1941. gada martā Aphema bataljons devās uz Grieķiju un pēc tam vēl atkāpās uz Krētu, un tieši šeit viņš guva ievainojumu no 1941. gada 22. līdz 30. maijam, un viņš ieguva pirmo Viktorijas krustu. Kad viņš tika informēts par apbalvojumu, Aphema pirmā atbilde bija "Tas ir paredzēts īstiem vīriem".

Viktorijas krusts ar plāksnīti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aphems vēlāk tika evakuēts uz Ēģipti, kur tika paaugstināts par kapteini. Viņš saņēma tad viņš saņema piespraudi pie Viktorijas krusta par savu rīcību 1942. gada jūlijā pirms pirmās El Alameinas kaujas un tās laikā.

Karalis Džordžs VI uzaicināja Aphemu ar savu pirmo Viktorijas krustu uz Bekingemas pili 1945. gada 11. maijā. Kad tika izteikts ieteikums par otru Viktorijas krustu, karalis ģenerālmajoram Hauardam Kipenbergeram atzīmēja, ka plāksnīte pie krusta būtu "ļoti neparasti " un stingri jautāja: "Vai viņš to ir pelnījis?" Kipenbergers atbildēja: "Pēc manām domām, kungs, Aphems jau būtu pelnījis vairākas reizes saņemt Viktorijas krustu". Ar šo ordeni Aphems kļuva par trešo karavīru, kuram ir piešķirts Viktorijas krusts ar plāksnīti . Iepriekšējie saņēmēji bija pulkvežleitnants Arturs Mārtins Līks un kapteinis Noels Godfrijs Šavass, abi ārsti dienēja Karaliskās armijas medicīnas korpusā. Mārtins-Līks saņēma savu ordeni par ievainoto glābšanu Otrajā būru karā un klāt plāksnīti ordenim par līdzīgām darbībām Pirmajā pasaules karā. Čavass bija līdzīgi apbalvots par diviem epizodēm Pirmajā pasaules karā, pēc tam gan nomira no ievainojumiem, kas gūti kaujaslaukā. Neviens no šiem vīriem nebija kaujas karavīri, tāpēc Aphems joprojām ir vienīgais kaujas karavīrs, kurš ir saņēmis Viktorijas krustu ar plāksnīti.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Stewart, Iain. "List of Upham's medals". The History of the Victoria Cross. Retrieved 8 July 2007.
  2. Stewart, Iain. "Photograph of Upham's Medals". The History of the Victoria Cross. Archived from the original on 13 March 2007. Retrieved 8 July 2007.
  3. "Captain Charles Upham VC & Bar". The Daily Telegraph. London. 23 November 1994. Archived from the original on 30 March 2009.
  4. "Charles Upham—reluctant hero". TVNZ. Retrieved 27 October 2008.
  5. https://web.archive.org/web/20070503230135/http://www.nzedge.com/heroes/upham.html
  6. https://web.archive.org/web/20081014140430/http://www.hurunui.govt.nz/NR/rdonlyres/F8380817-D41A-494E-A6AB-6E273E3CF0F8/0/CharlesUpham.pdf

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]