Čaitanja Mahāprabhu

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Čaitanja Mahāprabhu veidols uz Puri Džaganata tempļa fona.

Čaitanja Mahāprabhu (bengāļu: চৈতন্য মহাপ্রভু) jeb Čaitaņa (bengāļu: চৈতন্য — 'dzīvais spēks'; 1486–1534) bija bengāļu izcelsmes svētnieks, Gaudīja vaišnavisma pamatlicējs. Viņa sekotāji Čaitanju Mahāprabhu uzskata par Krišnas un Radhas reinkarnāciju, kura uzdevums bijis cilvēkiem iemācīt mīlestības pilnu padevību Dievam jeb Bhakti jogu, balstoties uz Bhagavata Puranu and Bhagavadgītu.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis kā Višvambhara 1486. gada 18. februārī Nabadvīpā (tagad Rietumbengāles štatā, 130 km uz ziemeļiem no Kalkutas) brāmina Džaganata Mišras un viņa sievas Sačidevī desmit bērnu ģimenē, no kuriem pieaugušo vecumu sasniedza tikai viņš un viņa brālis Višvarūpa. Pēc tēva nāves 1501. gadā Višvambhara kļuva par atzītu panditu (skolotāju) vārdā Nīmaja, vēlāk saņēma iesvētību un kļuva par sanjasu jeb ceļojošu mūku vārdā Šrī Krišna Čaitanja. Kopā ar savu draugu Nitjanandu viņš devās uz Puri, kur Orisas kēniņš Pratāparudra kļuva par viņa sekotāju. Pēdējos 24 savas dzīves gadus viņš pavadīja Puri Džaganata templī.

Miris 1534. gada 14. jūnijā. Abhejs Sarans Bhaktivēdanta Svāmī Prabhupāda (1896—1977) Čaitanjas Mahāprabhu radīto Gaudīja vaišnavismu kā Harē Krišnas kustību pēc 1966. gada izplatīja visā pasaulē.