Čendu
| Čendu 成都 | |
|---|---|
| prefektūras līmeņa pilsēta | |
 | |
  Čendu  Čendu | |
| Koordinātas: 30°39′25″N 104°03′58″E / 30.65694°N 104.06611°EKoordinātas: 30°39′25″N 104°03′58″E / 30.65694°N 104.06611°E | |
| Valsts |
 Ķīna |
| Province | Sičuaņa |
| Platība | |
| • prefektūras līmeņa pilsēta | 14 378,18 km2 |
| • pilsēta | 1 761 km2 |
| Augstums | 500 m |
| Iedzīvotāji (2019. gadā) | |
| • prefektūras līmeņa pilsēta | 16 330 000 |
| • blīvums | 1 135,7/km² |
| • urbānā teritorija | 11 940 500 |
| Laika josla | Ķīnas laiks (UTC-8) |
| Mājaslapa |
foshan |
 Čendu Vikikrātuvē | |
Čendu (ķīniešu: 成都, Chéngdu) ir prefektūras līmeņa municipalitāte Ķīnas dienvidrietumos, Sičuaņas provinces centrs un subprovinciāla administratīva teritorija. Liels militārās, farmaceitiskās un IT rūpniecības centrs.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
4. gadsimta p. m. ē. sākumā Šu valdnieks mūsdienu Čendu apkārtnē uzcēla savas valsts galvaspilsētu. 316. gadā p. m. ē. valsti ieņēma Cjini un nodibināja Čendu netālu no pakļautās valsts galvaspilsētas. Pēc Haņu dinastijas krišanas, Čendu kļuva par Šu galvaspilsētu. Tanu dinastijas laikā Čendu dzīvoja dzejnieki Li Bai un Du Fu. Čendu tiek uzskatīta par pilsētu, kurā ap 960. gadu pirmoreiz pasaulē apgrozībā tika laista papīra nauda. Sunu un Minu dinastijas beigu posmā Čendu kādu laiku bija neatkarīgu valstu galvaspilsēta.
Īpašu impulsu pilsētas attīstībā deva 2. pasaules karš, jo tā kļuva par Čana Kaiši vadītās Ķīnas Gomiņdana valdības mītnes vietu. Čendu arī bija pēdējā svarīgā Ķīnas pilsēta, kuru 1949. gada 10.decembrī ieņēma komunistiskā Ķīnas Tautas Atbrīvošanas armija, un Gomindāna valdība pārcēlās uz Taivānu.
Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Čendu dzimuši:
- Jana Dzi (Yan Zi, 1984 — ) - tenisiste
- Džena Dzji (Zheng Jie, 1983 — ) - tenisiste
- Ba Dzjins (Ba Jin, 1904 — 2005) - rakstnieks
| ||||||||||
|