Černobiļa (miniseriāls)
| Černobiļa | |
|---|---|
 | |
| Žanrs | vēsturiska drāma |
| Veidotājs (-i) | Kreigs Mezins |
| Scenāristi | Kreigs Mezins |
| Režisors | Johans Renks |
| Lomās | |
| Komponists (-i) | Hildura Gidnadotira |
| Valsts | |
| Valoda(s) | angļu |
| Sēriju skaits | 5 |
| Izstrāde | |
| Izpildproducents (-i) |
|
| Redaktors | Džinkss Godfrijs |
| Filmēšanas vieta | |
| Kinematogrāfs | Džeikobs Ihre |
| Sērijas garums | 60–72 minūtes |
| Kompānija |
|
| Translācija | |
| TV kanāls |
|
| Translācijas periods | 2019. gada 6. maijā — 2019. gada 3. jūnijā |
.svg){kind=small}
"Černobiļa" (angļu: Chernobyl) ir 2019. gada Apvienotās Karalistes un ASV vēsturiskās drāmas žanra televīzijas piecu sēriju miniseriāls. Tā scenārija autors ir Kreigs Mezins, bet režisors Johans Renks. Seriālā attēlota 1986. gada aprīlī notikusī Čornobiļas AES katastrofa un tās likvidācijas darbi.
Seriāls tapa sadarbībā starp ASV kabeļtelevīzijas kanālu HBO un britu televīzijas kanālu Sky, tā pirmizrāde ASV notika 2019. gada 6. maijā, bet Lielbritānijā 7. maijā.
Galvenās lomas tēlo Džareds Heriss, Stellans Skašgords un Emilija Votsone.[1][2]
Seriālu filmēja 2018. gadā Lietuvā[1] un Ukrainā. Pripjatas ainas filmētas Viļņas Fabijonišķes mikrorajonā, kurā saglabājusies autentiska padomju atmosfēra. Atomelektrostacijas ainas filmētas Ignalinas AES, Visaginā, kas ir vizuāli līdzīga Čornobiļas AES. Ukrainā filmētas maznozīmīgākas ainas.[3] Seriāla filmēšana ilga 16 nedēļas.[4]
Lomās
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Džareds Heriss — Valērijs Ļegasovs, Kurčatova atomenerģijas institūta direktora vietnieks, Černobiļas AES katastrofas seku likvidācijas valdības komisijas loceklis
- Stellans Skašgords — Boriss Ščerbina, PSRS Ministru padomes priekšsēdētāja vietnieks, Ministru padomes Kurināmā un enerģētikas komitejas vadītājs, Černobiļas AES katastrofas seku likvidācijas valdības komisijas vadītājs
- Emilija Votsone — Uļjana Homjuka, zinātniece no Baltkrievijas PSR Zinātņu akadēmijas Kodolenerģētikas institūta, Černobiļas AES katastrofas seku likvidācijas valdības komisijas locekle, izdomāts tēls, kas personificē daudzus drosmīgus zinātniekus, kas pakļāva sevi briesmām, risinot situāciju.[5]
- Pols Riters — Anatolijs Djatlovs, Čornobiļas atomelektrostacijas ekspluatācijas galvenā inženiera vietnieks
- Džesija Baklija — Ludmila Ignatenko, Vasīlija Ignatenko sieva
- Ādams Nagaitis — Vasīlijs Ignatenko, Pripjatas ugunsdzēsējs, 6. militarizētās ugunsdzēsēju vienības komandieris
- Kons O'Nīls — Viktors Brjuhanovs, Čornobiļas atomelektrostacijas direktors
- Edrians Roulinss — Nikolajs Fomins, Čornobiļas atomelektrostacijas galvenais inženieris
- Sems Trotons — Aleksandrs Akimovs, ceturtā reaktora nakts maiņas priekšnieks
- Roberts Emss — Leonīds Toptunovs, reaktora vadības vecākais inženieris
- Deivids Densiks — Mihails Gorbačovs, PSKP CK ģenerālsekretārs
- Marks Lûiss Džonss — Vladimirs Pikalovs, pulkvedis, PSRS Bruņoto spēku Ķīmiskās daļas komandieris
- Alans Viljamss — Čarkovs, Valsts drošības komitejas priekšsēdētāja vietnieks, izdomāts tēls
- Alekss Fērnss — Andrejs Gluhovs, ogļraču brigadieris
- Ralfs Ainesons — ģenerālmajors Nikolajs Tarakanovs, Čornobiļas avārijas seku likvidatoru militāro vienību komandieris
- Berijs Kjogans — Pāvels, civilpersona, kas iesaukta likvidatoru vienībā
- Faress Faress — Bačo, gruzīnu karavīrs, kam piekomandēts Pāvels
- Maikls Makelhatons — Andrejs Stepašins, prokurors Djatlova, Brjuhanova un Fomina lietā
Atbilstība reālajiem notikumiem
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Miniseriāls lielā mērā balstīts uz Pripjatas iedzīvotāju atmiņām, kas parādītas Nobela prēmijas laureātes literatūrā baltkrievu rakstnieces Svetlanas Aļeksijevičas grāmatā "Černobiļa. Lūgšana" («Чернобыльская молитва. Хроника будущего», 1997). Piemēram, no grāmatas miniseriālā pilnībā iekļauta sižeta līnija par ugunsdzēsēju Vasīliju Ignatenko un viņa sievu Ludmilu. Rakstniece notikumus aprakstījusi, balstoties uz savām sarunām ar Ludmilu.[6] Filmā notikumi un galvenie varoņi (izņemot baltkrievu kodolfiziķi Uļjanu Homjuku, kas ir izdomāts tēls) parādīti visai precīzi, lai arī var atrast nelielas atšķirības. Piemēram, epizode ar trim brīvprātīgajiem kodolstacijas darbiniekiem, kas riskē ar dzīvību, lai atvērtu ūdenstvertņu vārstus. Patiesībā darbinieki nebija brīvprātīgie, bet tika nozīmēti, un viņi paveica savu darbu ātri un strādāja ne tik dramatiskos apstākļos, kā filmā. Filmā parādītais augstais ūdens līmenis vietā, kur bija jāveic vārstu atgriešana, nebija tik dziļš.[7]
Apbalvojumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Miniseriāls ieguva augstu novērtējumu. Tas apbalvots ar Zelta globusa balvu kategorijā "Labākais televīzijas miniseriāls vai televīzijas filma". Zelta globusa balvu ieguva arī Stellans Skašgords kā labākais otrā plāna aktieris televīzijas seriālā, miniseriālā vai filmā.[8] Tika iegūtas arī 10 Emmy balvas (tai skaitā, par labāko miniseriālu), kā arī divas BAFTA televīzijas balvas (labākais miniseriāls un labākais aktieris — Džareds Heriss).
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 Cynthia Littleton. «HBO Sets ‘Chernobyl’ Miniseries to Star Jared Harris». Variety, 2017. gada 26. jūlijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 12. maijs. Skatīts: 2017. gada 24. novembris.
- ↑ Nellie Andreeva. «‘Chernobyl’: Stellan Skarsgård & Emily Watson To Star In HBO & Sky’s Miniseries». Deadline Hollywood, 2018. gada 19. marts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 19. marts. Skatīts: 2018. gada 19. marts.
- ↑ «Foto: Kā Lietuvā filmēja jauno HBO seriālu 'Černobiļa'». Delfi. 2018. gada 24. maijs. Skatīts: 2019. gada 1. aprīlis.
- ↑ «Prodiuserė: HBO projektas Lietuvoje paliks ne mažiau 7 mln. eurų». 15min.lt (Lithuanian). 2017. gada 27. jūlijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 1. aprīlis. Skatīts: 2019. gada 1. aprīlis.
- ↑ «Emily Watson on her new TV drama, Chernobyl». The Scotsman. JPIMedia.
- ↑ «Сериал HBO «Чернобыль» снимали по книге Светланы Алексиевич». charter97.org.
- ↑ «The real Chernobyl HBO’s hit miniseries is ending, and here’s how its characters compare to their real-life counterparts». meduza.io.
- ↑ «"Zelta globusus" iegūst Tarantīno, "1917" un "Černobiļa"». Satori. 2020. gada 6. janvāris. Skatīts: 2020. gada 10. augustā.