Čerska (Krievija)
| Čerska | |
|---|---|
| pilsētciemats | |
| Черский, Черскэй | |
.jpg) | |
  Čerska  Čerska | |
| Koordinātas: 68°45′06″N 161°19′47″E / 68.75167°N 161.32972°EKoordinātas: 68°45′06″N 161°19′47″E / 68.75167°N 161.32972°E | |
| Valsts |
 Krievija |
| Federālais apgabals | Tālo Austrumu federālais apgabals |
| Federācijas subjekts | Sahas Republika |
| Uluss | Ņižņekolimskas uluss |
| Dibināts | 1931 |
| Pilsētciemats | 1963 |
| Augstums | 10 m |
| Iedzīvotāji (2023)[1] | |
| • kopā | 2 641 |
| Laika josla | UTC+11 (UTC+11) |
 Čerska Vikikrātuvē | |
Čerska (krievu: Черский, jakutu: Черскэй) ir pilsētciemats Krievijas ziemeļos, Sahas Republikas Ņižņekolimskas ulusā, tā administratīvais centrs. Izvietojies Kolimas upes labajā krastā pie Panteļeihas ietekas 7 km no upes deltas sākuma un 100 km no Kolimas ietekas Austrumsibīrijas jūrā.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]17. gadsimtā ciemata vietā bija neliela zvejnieku apmetne Kresti (Кресты). 1891. gadā Krestu apkārtnē darbojās izpētes ekspedīcija poļu izcelsmes Arktikas pētnieka Jana Čerska vadībā. Čerskis ekspedīcijas laikā saslima un mira; ekspedīcijas vadību pārņēma viņa sieva Mavra, kura to noveda līdz beigām.
1931. gadā oficiāli tika nodibināta apdzīvotā vieta Ņižņije Kresti (Нижние Кресты),[2] bet 1941. gadā tā kļuva par rajona administratīvo centru. 1950. gados uz ciematu no Ambarčikas pārcēla ostu, 3 km uz ziemeļiem no ciemata izbūvējot Zeļonijmisas (Зелёный Мыс) jūras ostu ar ciematu pie tā. 1963. gadā ciematam piešķīra pilsētciemata statusu un pārdēvēja Jana Čerska vārdā. Ciemata iedzīvotāju skaits 1989. gadā sasniedza 11 tūkstošus, līdz 2000. gadu sākumam strauji samazinājies; mūsdienās stabilizējies 2500 robežās.
Infrastruktūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Čerskā atrodas ulusa administratīvās iestādes, slimnīca, divas skolas, bērnudārzs, kultūras centrs. Dienvidaustrumos no ciema kopš 1977. gada darbojas Ziemeļaustrumu pētnieciskā stacija. Ciemata administratīvajā teritorijā ir Zeļonijmisas osta, Čerskas lidosta. Sauszemes satiksme notiek tikai ziemas laikā pa ledus ceļiem. Dienvidos no ciema izveidots Pleistocēna parks, kura mērķis ir atjaunot mamutu laikmeta ekosistēmu.[3]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Оценка численности населения на 1 января 2023 года по муниципальным районам».
- ↑ «Муниципальный район "Нижнеколымский район". География и история района». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 5. februārī. Skatīts: 2021. gada 6. martā.
- ↑ ПЛЕЙСТОЦЕНОВЫЙ ПАРК