Česapīkas līcis
| Česapīkas līcis | |
|---|---|
 | |
  Česapīkas līcis  Česapīkas līcis |
|
| Atrodas |  ASV Mērilenda, Virdžīnija |
| Ietilpst | Atlantijas okeāns |
| Koordinātas | 37°48′N 76°06′W / 37.800°N 76.100°WKoordinātas: 37°48′N 76°06′W / 37.800°N 76.100°W |
| Platība | 11 600 km2 |
| Lielākais garums | 320 km |
| Lielākais platums | 48 km |
| Vidējais dziļums | 6,4 m |
| Sateces baseins | 166 530 km2 |
| Apdz. vietas krastos | Baltimora, Virdžīnijabīča |
 Česapīkas līcis Vikikrātuvē | |
Česapīkas līcis (angļu: Chesapeake Bay) ir lielākais estuārs Amerikas Savienotajās Valstīs. Tas atrodas austrumu krastā, starp Mērilendas un Virdžīnijas štatiem. Estuārs ir tāda veida ūdens veidojums, kur saldūdens no upēm sajaucas ar sāļūdeni no okeāna, tādējādi izveidojot unikālu ekosistēmu.
Šis līcis ir svarīgs gan ekoloģiski, gan ekonomiski. Tā platība ir aptuveni 11 600 km², un tā dziļums vidēji ir ap 6,4 metri. Česapīkas līcī ieplūst vairākas lielas upes, tostarp Suskeana, Potomaka, un Džeimsa upes, kas piegādā svaigu ūdeni. Tā kā līcī ir plašs bioloģiskās daudzveidības spektrs, to apdzīvo dažādi dzīvnieki un augi, piemēram, austeres, krabji, zivis un ūdensputni.
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]Česapīkas līča vēsture ir cieši saistīta ar Amerikas kolonizāciju, tirdzniecības attīstību un vietējo iedzīvotāju kultūru. Pirms eiropiešu ierašanās Česapīkas līča reģionu apdzīvoja vietējās indiāņu ciltis, tostarp pouhatanu konfederācija un saskvehanoki. Šie pamatiedzīvotāji nodarbojās ar zvejniecību, medībām un zemkopību, izmantojot līci kā galveno pārtikas un resursu avotu.
Česapīkas līci eiropieši atklāja 1607. gadā, kad britu kolonisti dibināja Džeimstaunu Virdžīnijā, kas bija pirmā pastāvīgā angļu kolonija Amerikā. Džons Smits, viens no Džeimstaunas kolonistiem, 1608. gadā devās izpētīt Česapīkas līci, kartējot tā krastus un upes. Līča reģions bija ideāla vieta kolonijām, pateicoties tās bagātīgajiem resursiem, auglīgajām zemēm un piekļuvei ūdens ceļiem. Virdžīnijas un Merilendas kolonijas, kas tika izveidotas pie līča, kļuva par tabakas audzēšanas centriem, kas veicināja lielu ekonomisko attīstību, bet arī izraisīja konfliktus ar pamatiedzīvotājiem.
17. un 18. gadsimtā Česapīkas līcis kļuva par svarīgu tirdzniecības ceļu. Tabakas eksports uz Eiropu kļuva par reģiona galveno ekonomisko virzītājspēku, kas arī izraisīja lielu pieprasījumu pēc darbaspēka. Tas noveda pie vergu tirdzniecības un liela skaita Āfrikas vergu ieplūdes, kas būtiski mainīja reģiona demogrāfiju.
Česapīkas līcis bija arī jūras ceļu mezgls, kurā tika būvēti kuģi un attīstījās ostas pilsētas, piemēram, Baltimora. Šī reģiona stratēģiskā nozīme vēlāk izpaudās arī militārajos konfliktos, piemēram, Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karā un 1812. gada karā, kad britu flote uzbruka dažādām piekrastes pilsētām.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Česapīkas līcis.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
|