Činlande
| Činlande | ||||
|---|---|---|---|---|
|
||||
 Činlande (tumši zaļā krāsā)
|
||||
| Valsts valodas | birmiešu, činu, mizo | |||
| Demonīms | činlandieši | |||
| Valdība | Pašpasludināta federāla valsts, de jure Mjanmas sastāvdaļa | |||
| - | Činlandes Padomes priekšsēdētājs | Pu Cings Kungs | ||
| - | Premjerministrs | Pu Pa Tangs | ||
| Likumdevējs | Činlandes Padome | |||
| Neatkarība | ||||
| - | Činu kalnu pārvaldes akts | 1896. gada 13. augustā | ||
| - | Činu foruma iniciatīva | 1998. gadā | ||
| - | Činlandes Padomes izveide | 2021. gada 13. aprīlī | ||
| - | Činlandes Konstitūcija | 2023. gada 6. decembrī | ||
| Platība | ||||
| - | Kopā | 36 018,8[1] km² | ||
| Iedzīvotāji | ||||
| - | iedzīvotāji 2014. gadā | 578 801[2] | ||
| - | Blīvums | 16,1/km² | ||
| Valūta | Kjats (K) (MMK) |
|||
Činlande, oficiāli Činlandes Valsts, ir pašpārvaldošs valstisks veidojums Dienvidaustrumāzijā,[3] kas pretendē uz visu Činas teritoriju Mjanmā. Tā kontrolē lielāko daļu pavalsts teritorijas gar Bangladešas un Indijas robežu. Činlandes Padome, kas pilda likumdevējvaras funkcijas, ir paudusi, ka tās mērķis ir autonomas federālas pavalsts izveide Mjanmas sastāvā, līdzko tiks gāzta Mjanmā valdošā militārā hunta.[4] Tomēr Konstitūcijā Činlandes loma Mjanmā nav atspoguļota, kas ir novedis pie potenciāla separātisma apsvērumiem.[3]
Par valsts pasludināšanas datumu pieņem 2023. gada 6. decembri, kad Činu Tautas fronte un vietējās administrācijas organizācijas ratificēja Činlandes Konstitūciju, apstiprināja Činlandes Padomi kā tās pārvaldes institūciju un mainīja Činas nosaukumu uz Činlandi. Konstitūcijas mērķis ir radīt nacionālu činu valsti, nostiprinot to pašnoteikšanās tiesības.[3][4]
Činlandes Padomi veido 27 Činu Tautas frontes locekļi, 14 deputāti un 68 vietējo administrāciju locekļi. Padome saņēma 14 no 17 atzīto vietējo administratīvo organizāciju atbalstu, izņemot Falamu, Tedimu un Mindatu.[3][4]
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Union of Myanmar». City Population. Skatīts: 2009. gada 10. aprīlis.
- ↑ Tautskaites atskaite. Mjanmas 2014. gada iedzīvotāju un mājokļu skaitīšana 2. Nepjido : Mjanmas Imigrācijas un iedzīvotāju ministrija. 2015. gada maijā. 17. lpp.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 «The First Chin-Written Constitution: A New Template For Self-Determination?». The Irrawady. 2023. gada 26. decembrī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023. gada 26. decembrī.
- ↑ 4,0 4,1 4,2 Tum Hmung, Zo; Indergaard, John (2024. gada 11. janvārī). "Chinland Council Established in Myanmar". Stimson.
 | Šis ar ģeogrāfiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis ar politiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |