Ērkšķuzāles
| Ērkšķuzāles Scolochloa | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Viendīgļlapji (Liliopsida) |
| Rinda | Graudzāļu rinda (Poales) |
| Dzimta | Graudzāļu dzimta (Poaceae) |
| Ģints | Ērkšķuzāles (Scolochloa) |
| Suga | Ūdens ērkšķuzāle (Scolochloa festucacea) |
 Ērkšķuzāles Vikikrātuvē | |
Ērkšķuzāles (latīņu: Scolochloa) ir monotipiska ģints graudzāļu dzimtā, kurā ir klasificēta tikai viena augu suga — ūdens ērkšķuzāle (Scolochloa festucacea). Ērkšķuzāles ir sastopamas Eiropas centrālajā un ziemeļu daļā, Āzijā un dažviet Ziemeļamerikā. Baltijas reģiona austrumdaļā reti un izklaidus, tostarp Latvijā reti — pārsvarā valsts austrumdaļā. Augu grupas aug upju un ezeru piekrastes joslā, seklūdenī. Augs ir ierakstīts Latvijas Sarkanajā grāmatā 3. kategorijā, to apdraud būvniecība ezeru piekrastē un izbraukšana ar laivām.[1]
Ģintī senāk bija iekļauta vēl viena suga — Scolochloa arundinacea, taču tā mūsdienās tiek klasificēta Arundo ģintī kā suga Arundo donax.[2]
Apraksts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ūdens ērkšķuzāle ir daudzgadīgs, 100—200 cm garš lakstaugs ar ložņājošu, resnu sakneni. Stiebrs ir stāvs, kails, spēcīgs, un tas pie pamata var būt pacils. Lapas ir 15—40 cm garas un 0,4—1,5 cm platas, tām ir ļoti raupja mala. Lapas maksts ir kaila. Mēlīte ir nošķelta, līdz 0,6 cm gara. Ziedu skara ir plaša, 10—30 cm gara. Vārpiņas ir saplacinātas, aptuveni 1 cm garas, katrā vārpiņā 3—4 ziedi. Vārpiņas plēksnes ir īsākas nekā vārpiņa, gari smailas, ar gaišu apmali. Ārējā zieda plēksne ir divzobaina, ar ļoti īsu akotu. Auglis ir 0,2—0,3 cm garš grauds ar matiņu pušķi galā. Zied jūnija beigās un jūlijā.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «ūdens ērkšķuzāle - Scolochloa festucacea (Willd.) Link - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2023-01-08.
- ↑ «Scolochloa Link | Plants of the World Online | Kew Science». Plants of the World Online (angļu). Skatīts: 2023-01-08.