Kaulpūsles

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Kaulpūsles
Ostariophysi
Karpa (Cyprinus carpio)
Karpa (Cyprinus carpio)
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Apakštips Mugurkaulnieki (Vertebrata)
Infratips Žokļaiņi (Gnathostomatha)
Virsklase Kaulzivis (Osteichthyes)
Klase Starspures (Actinopterygii)
Apakšklase Jaunspures (Neopterygii)
Infraklase Īstās kaulzivis (Teleostei)
Virskārta Kaulpūsles (Ostariophysi)
Kaulpūsles Vikikrātuvē

Kaulpūsles (Ostariophysi) ir viena no starspuru (Actinopterygii) virskārtām. To zinātniskais nosaukums Ostariophysi atvasināts no grieķu valodas un latviski nozīmē "kauls" un "pūslis".[1]

Kaulpūšļu zivju virskārtai pieder 30% no visām zivīm,[1] bet 68% no visām saldūdens zivīm. Tās ir apmēram 7900 zivju sugas.[1] Tā ir otra lielākā starspuru virskārta.[2] Tās dzīvo visos kontinentos, izņemot Antarktīdu. Pie kaulpūšļu virskārtas pieder, piemēram, piranjas, tetras, karpas, grunduļi, elektrozuši un sami.[1]

Īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piranjām kā visām kaulpūslēm ir ļoti laba dzirde
Elektriskais zutis (Electrophorus electricus) spēj radīt 10 V stipru elektrisko spriegumu

Kaulpūsles var būt ļoti dažādas; gan ļoti lielas, gan ļoti mazas. Vislielākā saldūdens zivs ir milzu sams (Pangasianodon gigas), kas var svērt apmēram 300 kg,[3] un vismazākā saldūdens zivs ir caurspīdīgā zebrzivtiņa (Danionella translucida), kas var būt tikai 12 mm gara.[4] Dažas no kaulzivīm, piemēram, gaisa sami (Clariidae) var elpot gaisu, dažas var dzīvot pat ārpus ūdens, piemēram, Brazīlijas gruntsūdens samiņš (Phreatobius cisternarum), bet dažas spēj ražot elektrību, piemēram, elektrozušveidīgās zivis (Gymnotiformes).

Ārēji tās ir ļoti atšķirīgas, bet daudzām ir izbīdīti apakšžokļi, un tām mēdz būt rīkles zobi, kas kalpo kā otrs žoklis.[1] Šai grupai ir divas unikālas iezīmes: brīdinošas vielas to ādā un Vēbera aparāts.[1] Ja zivīm tiek savainota āda, ūdenī tiek izdalīts feromons, kas izraisa bailes citām zivīm, liekot tām bēgt un slēpties vai spiesties barā.[1] Pateicoties Vēbera aparātam, kaulpūsles ir ieguvušas savu nosaukumu: daudzi sīki kauliņi peldpūšļa kameru savieno ar iekšējo ausi. Līdz ar to dzirde ir īpaši laba, kaulpūsles dzird labāk kā citas zivis, tās ir ļoti jutīgas pret skaņām, un to dzirdes diapazons ir ļoti liels.[1]

Peldpūslis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākajai daļai kaulpūšļu sugu, izņemot knābjlašveidīgās zivis, ir peldpūslis. Tas parasti ir sadalīts divās kamerās. Priekšējais ir mazāks un daļēji vai gandrīz pilnībā klāts ar sudrabainu vēderplēvi. Aizmugurējais kambaris parasti ir lielākais, bet var būt arī samazināts vai pat dažām sugām neeksistēt.

Evolūcija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kaulpūšļu zivju fosilijas ir atrastas gandrīz visos kontinentos, izņemot Austrāliju un Antarktiku,[4] bet mūsdienās kaulpūsles dzīvo arī Austrālijā, un dažās lielajās salās: Grenlandē un Jaunzēlandē.[4] Senākās fosilijas ir 200—145 miljonus gadus vecas, kaulpūsles ir dzīvojušas jau superkontinenta Pangejas laikā. Mūsdienu dalījums kārtās izveidojies, sadaloties Pangejai vairākos kontinentos.

Nodaloties Laurāzijai ziemeļos no Gondvanas dienvidos, kaulpūsles sadalījās karpveidīgajās zivīs un aizvēsturiskajās haracīnveidīgajās zivīs, kas vēlāk sadalījās mūsdienu haracīnveidīgajās zivīs, samveidīgajās zivīs un elektrozušveidīgajās zivīs. Mūsdienu haracīnveidīgās zivis ir sastopamas Dienvidamerikā un Āfrikā, un relatīvi nesen sākušas izplatīties Ziemeļamerikā. Arī samveidīgās zivis ir izveidojušās pirms Gondvana sadalījās Dienvidamerikā un Āfrikā.

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēdējo gadu pētījumi liek kritiski izvērtēt knābjlašveidīgo zivju (Gonorynchiformes) piederību kaulpūslēm. Ģenētiskie pētījumi liecina, ka tās ir tuvāk radniecīgas siļķveidīgo kārtai (Clupeiformes) nekā kaulpūslēm. Iespējams, ka knābjlašveidīgās un siļķveidīgās zivis ir pat viena zivju kārta.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]