Ebliešu valoda
| Ebliešu valoda | ||
|---|---|---|
| Valodu lieto: | ||
| Pratēju skaits: | Izmiruši | |
| Valodu saime: | Afroaziātu Semītu Austrumsemītu Ebliešu valoda | |
| Rakstība: | ķīļraksts | |
| Valodas kodi | ||
| ISO 639-1: | nav | |
| ISO 639-2: | nav | |
| ISO 639-3: | xeb — Ebliešu valoda | |
| Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus. | ||
Ebliešu valoda ir izmirusi valoda, kura piederējusi semītu valodu saimei. Šajā valodā 3. gadu tūkstotīt p.m.ē. runāja Eblā — antīkā pilsētā, kura atradās mūsdienu Sīrijas valsts teritorijā.
1974. gadā Eblā tika atrastas māla plāksnītes, kurā teksts sākotnēji bija rakstīts nezināmā ķīļu raksta formā, ko nodēvēja par ebliešu rakstu. Par laimi tika atrasts senatnes rakstvežu izveidots krājums ar vietējā dialekta vārdu tulkojumu šumeru valodā. Šajā sarakstā bija ap 1500 vārdu, un tas uzskatāms par vienu no pasaules vecākajām vārdnīcām.[1]
Atsauces
[rediģēt | labot pirmkodu]- ↑ "Māla plāksnītes zelta vērtībā" — Ilustrētā Zinātne Nr.12/2005, 46.lpp.
Ārējās saites
[rediģēt | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ebliešu valoda.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
 | Šis ar valodniecību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|