Ļaunā gundega
| Ļaunā gundega Ranunculus sceleratus L. | |
|---|---|
 Ļaunā gundega (Ranunculus sceleratus) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Rinda | Gundegu rinda (Ranunculales) |
| Dzimta | Gundegu dzimta (Ranunculaceae) |
| Ģints | Gundegas (Ranunculus) |
| Suga | Ļaunā gundega (Ranunculus sceleratus) |
 Ļaunā gundega Vikikrātuvē | |
Ļaunā gundega (Ranunculus sceleratus) ir viengadīgs vai divgadīgs, 10—60 cm augsts gundegu dzimtas lakstaugs.[1] Būdamas svaigas, indīgas visas auga daļas; inde izzūd pēc karsēšanas vai žāvēšanas.[2]
Apraksts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Auga izskats var būt visai dažāds un variē atkarībā no augšanas vietas. Stublājs stāvs, masīvs, dobs, zarains, parasti kails.
Lapu garums 2—4 cm, platums līdz 5 cm. Tās staraini šķeltas vai dalītas, mazliet sukulentas, plūksnu forma variē no lineāras līdz olveidīgai. Plūksnas mala zobaina vai gluda. Ūdenī augošiem eksemplāriem piezemes lapas garos kātos, plātne sekli daivaina vai šķelta, guloša uz ūdens virsmas.
Ziedi zaru galos, bāli dzelteni, to garums 0,5 cm. Kauslapas atliekušās. Sugai raksturīgs cilindrisks kopauglis, iegarens (līdz 1 cm) riekstiņu kopauglis ar daudziem (parasti 60—100) sīkiem riekstiņiem ar īsu knābīti. Zied no jūnija līdz septembrim.[1]
Izplatība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Plaši izplatīts Eiropā, ieskaitot Britu salas, Ziemeļamerikā, Ziemeļāfrikā no Ēģiptes līdz Marokai, Āzijā no Turcijas un Sīrijas caur Vidusāziju, Kaukāzu, Krieviju līdz Ķīnai un Japānai. Arī Indijas ziemeļos, Nepālā. Austrālijā salas dienvidos un austrumos.[3]
Latvijā diezgan bieži visā teritorijā.
Biotopi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas mitros pļavu pazeminājumos, dīķos, vecupēs un slapjās nezālienēs, klinšainās lāmās, ap govju kūtīm un kūtsmēsliem.[4] Raksturīga arī pārmitrās jūras piekrastēs.
Pasugas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Plašajā areālā un dažādajos biotopos sadalās vairākās pasugās un varietātēs.[5]
- Ranunculus sceleratus sceleratus pasuga
- Ranunculus sceleratus typicus pasuga
- Ranunculus sceleratus eremogenes varietāte
- Ranunculus sceleratus longissimus varietāte
- Ranunculus sceleratus multifidus varietāte
- Ranunculus sceleratus sceleratus varietāte
Izmantošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Svaigas auga daļas ir indīgas. Apēdot var izraisīt zarnu iekaisumu. Kodīgā sula uz ādas var radīt čulgas.[2] Izmanto homeopātijā.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 Sugu enciklopēdija. Latvijas daba
- ↑ 2,0 2,1 «Plants For A Future». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2015. gada 23. martā.
- ↑ «Weeds of Australia». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 7. martā. Skatīts: 2015. gada 23. martā.
- ↑ NaturGate
- ↑ GBIF Backbone Taxonomy