Ņižina

Ņižina
Ņižina;
	apgabala pilsēta
Ніжин
	Ņižinas centrālais laukums
; Karogs	; Ģerbonis
	ŅižinaŅižina Ukrainas kartē
	ŅižinaŅižina Čerņihivas apgabala kartē
	Koordinātas: 51°2′34″N 31°52′25″E / 51.04278°N 31.87361°EKoordinātas: 51°2′34″N 31°52′25″E / 51.04278°N 31.87361°E
Valsts	Ukraina
Apgabals	Čerņihivas apg.
Pirmoreiz minēta	1078. gadā
Pilsētas tiesības	1625. gadā
Platība
• Kopējā	50,5 km2
Iedzīvotāji (2021)
• kopā	66 981
• blīvums	1 422,1/km²
Laika josla	EET (UTC+2)
• Vasaras laiks (DST)	EEST (UTC+3)
Pasta indekss	16600
Tālruņu kods	+380-4631
Mājaslapa	www.nizhynrada.org
	Ņižina Vikikrātuvē

Ņižina (ukraiņu: Ніжин) ir pilsēta Ukrainas ziemeļos, Čerņihivas apgabalā. Izvietojusies apgabala vidusdaļā, Osteras upes krastos 80 km no apgabala centra Čerņihivas. Ņižinas rajona centrs (rajonā neietilpst).

Vēsture

Rakstiskajos avotos pirmoreiz minēta 1078. gadā Hipatija hronikā kā Ņežatina (Ņižatina), bet 1147. gadā minēta kā Čerņihivas kņazistes nocietinājums Uņeņeža (Uneņiža). 1239. gadā mongoļu karaspēks Uņeņežu nopostīja. Kopš 1320. gada Lietuvas Lielkņazistes sastāvā. Pēc 1500.—1503. gada Krievijas-Lietuvas kara nonāk Maskavas Lielkņazistes sastāvā. 1514. gadā saukta par Ņežinu (Ņižinu) un tur izveidots kazaku pulks. 1618. gadā nonāk Polijas īpašumā, 1625. gadā piešķirtas Magdeburgas tiesības. 1648. gadā Bohdana Hmeļnicka karaspēks padzen poļus un izvieto pilsētā kazaku pulku. 1654. gadā Ņižinā dzīvoja 11 600 cilvēku (Kijivā tajā pat laikā — 7800). 1668. gadā pilsētu ieņēma Krievijas karaspēks. 17.—18. gadsimtā pilsētā attīstījās tirdzniecība, tur apmetas ievērojamas grieķu, bulgāru, turku, persiešu, ebreju un vācu tirgotāju un amatnieku grupas. 1746. gadā grieķi bija 7% no pilsētas iedzīvotāju skaita, tiem bija savs maģistrāts, baznīca, tiesa un skola. 1780. gados pilsētas ikgadējas tirdzniecības apgrozījums bija ap 1 800 000 rubļu. Mūsdienās-mašīnbūves, medicīnas aparatūras un pārtikas rūpniecības centrs.

Cilvēki

Ņižina ir aktiera undziedātāja Marka Bernesa (Марк Наумович Берне́с, 1911—1969), baletdejotājas Olgas Hohlovas (Olga Khokhlova, 1891—1955), jūrasbraucēja Jurija Lisjanska (Юрий Фёдорович Лисянский, 1773—1837), vieglatlētes Žannas Pintusevičas-Blokas (Жанна Пінтусевич-Блок, 1972) un dzejnieces Anastasijas Dmitrukas (Анастасiя Дмитрук, 1991) dzimtā pilsēta.

No 1820. līdz 1828. gadam Ņižinā ģimnāzijā mācījās Nikolajs Gogolis. Ņižinā bērnībā dzīvoja dzejniece Zinaida Gipiusa (Зинаида Гиппиус, 1869—1945). Šeit bērnību pavadījis raķeškonstruktors Sergejs Koroļovs (Сергей Павлович Королёв; 1907—1966).

No 1905. līdz 1909. gadam mūža pēdējos četrus gadus pilsētā dzīvoja gleznotājs Jūlijs Feders kopā ar sievu Olgu un dēlu Georgu. Kopš 1905. gada dēls Georgs studēja Vēstures un filozofijas institūtā.^[2]

Atsauces

↑ http://chernigivstat.gov.ua/pres_inf/expres_2013/87.zip.
↑ Šmite, E. Seni notikumi. Jaunas liecības. Grām.:Jūlijs Feders. Rīga: Neputns, 2013. 8. lpp.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ņižina.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Ukrainas Interneta enciklopēdijas raksts (angliski)

[wikidata-d9a09fed06c68260a675039957536d47481c6553-1] ttp://chernigivstat.gov.ua/pres_inf/expres_2013/87.zip.

[2] Šmite, E. Seni notikumi. Jaunas liecības. Grām.:Jūlijs Feders. Rīga: Neputns, 2013. 8. lpp.

[1]

[2]