Čerņihivas apgabals

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Čerņihivas apgabals
Чернігівська область
—  apgabals  —
Kačaņivkas pils
Kačaņivkas pils
Flag of Čerņihivas apgabals
Karogs
Coat of arms of Čerņihivas apgabals
Ģerbonis
Chernihiv in Ukraine (claims hatched).svg
Valsts Karogs: Ukraina Ukraina
Centrs Čerņihiva
Administratīvais iedalījums
Platība 
 - Kopā 31 865 km²
Iedzīvotāji (2020)
 - Kopā 991 924
 - Blīvums 31,1/km²
 - Etniskais sastāvs ukraiņi (93,47%)
krievi (5,03%)
Mājaslapa: http://chernihiv-oblrada.gov.ua/
Čerņihivas apgabals Vikikrātuvē

Čerņihivas apgabals (ukraiņu: Чернігівська область) ir viens no Ukrainas apgabaliem. Tas robežojas ar Kijivas apgabalu rietumos un dienvidrietumos, Poltavas apgabalu dienvidos, Sumu apgabalu austrumos, kā arī Brjanskas apgabalu Krievijā, ziemeļos un Gomeļas apgabalu Baltkrievijā, ziemeļrietumos. Apgabala rietumos atrodas Slavutičas pilsētas eksklāvs, kas pieder Kijivas apgabalam.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tagadējā Černihivas apgabala teritorijā no 1024. gada valdīja Čerņigovas kņazi, kurus iecēla Kijevas lielkņazi. Pēc nokļūšanas Zelta Ordas atkarībā šī teritorija bija pakļauta Brjanskas kņaziem. Lietuvas valdnieks Aļģirds ap 1355. gadu sadalīja bijušo Čerņigovas-Severskas zemi trīs dalienās. Čerņihivā un Trubačevskā valdīja viņa dēls Dmitrijs (Dmitrijus Algirdaitis, 1356.–1379. gadā un 1388–1399. gadā), pēc 1401. gada Vītauts Dižais to pilnīgi iekļāva Lietuvas dižkunigaitijas sastāvā. No 1569. gada tā bija Polijas-Lietuvas kopvalsts sastāvā.

Pēc Bohdana Hmeļnicka vadītās sacelšanās apgabals bija Ukrainas hetmaņa pakļautībā (1649−1657), 1667. gadā Dņepras kreisā krasta daļa iekļauta Krievijas caristē. 1708. gadā cars Pēteris I lika dibināt Kijevas guberņu, kuru 1719. gadā sadalīja Kijevas, Belgorodas, Orlas un Sevas provincēs, pēdējās trīs 1728. gadā apvienoja Belgorodas guberņā. 1796. gadā daļu no Dņepras kreisā krasta zemēm iekļāva jaundibinātajā Mazkrievijas guberņā ar centru Čerņihivā. 1802. gadā Mazkrievijas guberņu sadalīja divās daļās, ziemeļu daļā izveidoja Čerņigovas guberņu.

No 1918. gada apgabala teritorija atradās Ukrainas Tautas Republikas, no 1920. gada Ukrainas PSR sastāvā. 1932. gada 27. februārī izveidoja Kijivas apgabalu, tā paša gada 15. oktobrī no tā tika atdalīts Čerņihivas apgabals.

No 1991. gada Ukrainas Republikas sastāvā.

Administratīvais iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdz 2020. gada administratīvajai reformai apgabalā ietilpa 4 apgabala nozīmes pilsētas — Čerņihiva, Novhoroda-Siverska, Ņižina un Priluki, kā arī 22 rajoni — Bahmačas rajons, Bobrovicjas rajons, Borznas rajons, Čerņihivas rajons, Horodņas rajons, Ičņas rajons, Korjukivkas rajons, Koropas rajons, Kozelecas rajons, Kulikivkas rajons, Menas rajons, Nosivkas rajons, Novhorodas-Siverskas rajons, Ņižinas rajons, Priluku rajons, Ripku rajons, Semeņivkas rajons, Snovskas rajons, Sosnicjas rajons, Sribnes rajons, Talalajivkas rajons un Varvas rajons.

Kopš 2020. gada 17. jūlija apgabalā ir četri rajoni: Čerņihivas rajons, Korjukivkas rajons, Novhorodas-Siverskas rajons, Ņižinas rajons un Priluku rajons; bijušās apgabala nozīmes pilsētas iekļautas rajonu sastāvā.

Pilsētas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apgabalā ir 16 pilsētas:

Karte[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]