Ņikita Ivanovs (karavīrs)
|
Ņikita Ivanovs (1900—1961) bija Latvijas krievu izcelsmes karavīrs, Lāčplēša kara ordeņa kavalieris.
Dzimis 1900. gada 27. martā Preiļu pagastā, krievu ģimenē. Pabeidza pilsētas skolu, strādāja par zemkopi.
Iestājies brīvprātīgi Latvijas armijā (Latgales partizānu pulkā) 1919. gada 13. jūnījā, no tā pārvietots uz 8. Daugavpils kājnieku pulka velosipēdistu rotu, piedalījies kaujās pret lieliniekiem. 1920. gada 12. janvārī Latgalē pie Gorodiščes Ivanovs kopā ar 14 kareivjiem devās ienaidnieka aizmugurē un piepešā triecienā saņēma 13 gūstekņus un 2 ložmetējus, par ko tika apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni.[1]
1923. gada 18. jūnījā atvaļināts kaprāļa pakāpē. Dzīvojis Līvānu pagastā Dadžos. Pēc Otra pasaules kara dzīvojis Līvānos, strādājis par celtnieku.
Miris 1961. gada 3. maijā.[2] Apbedīts Līvānos.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Ņikita Ivanovs». timenote.info (latviešu). Skatīts: 2024-08-20.
- ↑ «Līvānu atbrīvošana no lielinieku jūga 1914.-1919.g. – Līvānu novada Centrālā bibliotēka» (lv-LV). Skatīts: 2024-08-20.