Šašliks

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Cūkgaļas šašliks

Šašliks[1] (no Krimas tatāru: şışlıq; şış — ‘durklis, iesms’)[2] ir uz atklātas uguns vai kokoglēm cepti uz iesma uzsprausti gaļas gabaliņi. Izmanto cūkas, aitas, liellopa vai vistas gaļu, bieži vien to iepriekš sagatavojot marinējot etiķī, augļu sulās, vīnā, majonēzē ar sīpoliem, zaļumiem un garšvielām. Cep uz speciāla grila vai mangala, kuros tiek kurinātas ogles vai malka līdz oglēm, gaļu periodiski apgriežot. Pasniedz atsevišķi kā pamatēdienu vai ar piedevām.

Latvijā izdotajās pavārgrāmarās šašlika receptes parādās jau pirms Otrā pasaules kara, tomēr plašu popularitāti tas ieguva 1970. gados Latvijas PSR laikā, kad šašliks kļuva par ierastu ēdienu Jāņos. Latvijā gatavotajam šašlikam raksturīga jēra gaļas aizstāšana ar cūkgaļu un mazāka aso garšvielu pievienošana.[3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Šašliks pret šašļiks». Skrivanek. 2017. gada 20. februāris. Skatīts: 2020. gada 10. novembrī. Vārds „šašliks” latviešu valodā ienācis no krievu vārda „шашлык”, kam pamatā tjurku vārds „šišlyk”. Bieži gan runā, gan rakstos vārdā lietots „ļ”, nevis „l”. Iespējams, kļūda radusies, jo latviešu valodā lielākoties aiz šņāceņa „š” sastopams mīkstināts līdzskanis, piemēram, „šļakatas”, „košļāt”. Aizgūtajā vārdā „šašliks” mīkstināta līdzskaņa nav.
  2. Vasmer’s Etymological Dictionary
  3. Ilze Pētersone (2020. gada 11. oktobris). "Kā šašliks kļuva par latviešu ēdienu?". Latvijas Avīze. Atjaunināts: 2020. gada 10. novembrī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]