Garšviela

Garšviela ir aromātisks pārtikas produkts, ko izmanto ēdienu garšas uzlabošanai, aromāta piešķiršanai un krāsas maiņai. Garšvielas veicina gremošanas sulu izdalīšanos organismā, tā uzturs tiek pilnīgāk izmantots. Atšķirībā no garšaugiem, garšvielas galvenokārt tiek iegūtas no sēklām, augļiem, saknēm vai auga mizas, bet garšaugi galvenokārt tiek iegūti no lapām, ziediem vai stumbra.
Garšvielas parasti ir žāvētas un ērtības dēļ samaltas pulverī. Žāvētām garšvielām ir ilgāks derīguma termiņš, tādēļ tās ir vieglāk uzglabāt un parasti tās ir lētākas. Svaiga garšviela, piemēram, ingvers ir ar izteiktāku garšu svaigā formā, taču dārgāka un ar īsāku derīguma termiņu.
Garšvielu veidi un klasifikācija
[rediģēt | labot pirmkodu]Garšaugi un augu izcelsmes garšvielas
[rediģēt | labot pirmkodu]- Lapas: lauru lapas, piparmētras;
- Ziedu daļas: krustnagliņas, safrāns, muskatziedi, kaperi;
- Mizas: kanēlis, kasija;
- Augļi: ķimenes, pipari, paprika, virces, vaniļa, olīves;
- Sēklas: anīss, kardamons, koriandrs, muskatrieksts, sinepes;
- Saknes: mārrutki, ingvers, selerijas;
- Sveķi: asafetīda[1].
Ķīmiski sintezētas garšvielas
[rediģēt | labot pirmkodu]- Vanilīns,
- Dažādas esences,
- Skābes, piemēram, vīnskābe, citronskābe, etiķskābe,
- Vārāmā sāls.
Izplatīti garšvielu maisījumi
[rediģēt | labot pirmkodu]- Čili puleris (tabasko, halapenjo, čipotle, kajenas pipari),
- Karijs,
- Vegeta,
- Hmeli-suneli,
- Garam masala.
Izmantošana
[rediģēt | labot pirmkodu]
Garšvielas galvenokārt izmanto ēdienu garšas uzlabošanai, taču tās arī izmanto kosmētikā un vīrakos. Dažādos vēstures periodos ticis uzskatīts, ka garšvielām ir ārstniecisks efekts. Tā kā garšvielas ir dārgas, retas un eksotiskas preces, to izmantošana bieži ir simbols bagātībai un augstam statusam.
Produkcija
[rediģēt | labot pirmkodu]Indija saražo 75% no pasaules garšvielām. Tas ir atspoguļots viņu kultūrā caur indiešu virtuvi; vēsturiski garšvielu maiņa attīstījās caur Indijas subkontinentu, kā arī Austrumāzijā un Tuvajos Austrumos. Eiropas garšvielu pieprasījums bija viens no ekonomiskajiem un kultūras faktoriem, kas veicināja ceļošanu agrajā mūsdienu periodā.
Atsauces
[rediģēt | labot pirmkodu]- ↑ «TOP 6. Izteiksmīgam ēdienam – dabīgie garšas pastiprinātāji». LA.LV (latviešu). Skatīts: 2025-07-12.
Ārējās saites
[rediģēt | labot pirmkodu]| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Garšvielas |
- Garšviela - Populārā medicīnas enciklopēdija (latviski)
- Kā lietot garšvielas (latviski)
- Par garšvielām (latviski)
- Garšvielu dziednieciskās īpašības (latviski)
|