Pāriet uz saturu

Šarlruā

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Šarleruā)
Šarlruā
Pilsēta
Charleroi
Skats uz Šarlruā no augšas
Skats uz Šarlruā no augšas
Šarlruā (Beļģija)
Šarlruā
Šarlruā
Koordinātas: 50°24′N 04°26′E / 50.400°N 4.433°E / 50.400; 4.433Koordinātas: 50°24′N 04°26′E / 50.400°N 4.433°E / 50.400; 4.433
Valsts Karogs: Beļģija Beļģija
Reģions Valonija
Province Eno
Pirmo reizi minēta 9. gadsimtā
Dibināta 1666. gadā
Platība
 • Kopējā 102,08 km2
Iedzīvotāji (2024)[1]
 • kopā 204 322
 • blīvums 1 997,2/km²
Laika josla CET (UTC+1)
 • Vasaras laiks (DST) CEST (UTC+2)
Pasta kodi 6000, 6001, 6010, 6020, 6030–6032, 6040–6044, 6060, 6061
Mājaslapa www.charleroi.be
Šarlruā Vikikrātuvē

Šarlruā (franču, nīderlandiešu un vācu: Charleroi, valoņu: Tchålerwè) ir pilsēta Beļģijas dienvidrietumu daļā, Valonijā, pie Sambras upes. Atrodas 50 kilometrus uz dienvidiem no Briseles, Ardēnu priekškalnēs. Lielākā Valonijas pilsēta. Atrodas apvidū, kurā vēsturiski attīstījusies kalnrūpniecība un smagā rūpniecība. Arī mūsdienās pilsētas apkārtnē redzami milzīgi terikoni — nevērtīgo iežu kalni no šahtām.

Šarlruā rātsnams

Pilsēta dibināta 1666. gadā kā Spānijas cietoksnis un nosaukta Spānijas karaļa Karlosa II vārdā.

1693., 1746. un 1794. gadā pilsētu ieņēma franči. Pirms Vaterlo kaujas pilsētā uzturējās Napoleons.

Jau pirms 2000 gadiem pilsētas apkārtne bija pazīstama kā dzelzs rūdu un akmeņogļu ieguves rajons, tāpēc 19. gadsimta sākumā Šarlruā kļuva par vienu no rūpnieciskās revolūcijas centriem Eiropā. Attīstījās akmeņogļu ieguve, metalurģija un stikla rūpniecība. Kaut arī pēdējā ogļu šahta tika slēgta 1984. gadā, Šarlruā vēl aizvien ir viens no lielākajiem Eiropas smagās rūpniecības centriem.

20. gadsimta 90. gados Šarlruā kļuva bēdīgi slavena kā maniaka Marka Ditrū mītnes vieta.

Šarlruā dzimuši:

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]