Vaterlo kauja

Vaterlo kauja
Daļa no Vaterlo kampaņas
"Vaterlo kauja" (V. Sadlers, pirms 1839)
Datums 1815. gada 18. jūnijs Vieta Vaterlo Nīderlande (tagad Beļģija) 50.680°N 4.412°E / 50.680; 4.412 Iznākums Koalīcijas uzvara
Karotāji
Lielbritānija Prūsija Nīderlande Hannovere Nasavas hercogiste Bransvikas hercogiste	Francijas Pirmā impērija
Komandieri un līderi
Velingtonas hercogs fon Blihers	Napoleons Bonaparts Mišels Nejs
Spēks
Kopā:118 000—120 000 Velingtona karaspēks:68 000 Lielbritānija: 31,000 (25,000 Britu un 6,000 Karaliskais vācu leģions) Nīderlande: 17,000 Hannovere: 11 000 Brunsvika:6000 Nasava 3000 156 lielgabali fon Blihera armija: Prūši 50 000	Kopā:72 000—73 000 50 700 kājnieki 14,390 kavalērija 8,050 artilēristi un inženieri 252 lielgabali
Zaudējumi
Kopā:23 000—24 000 Velingtona armija: 17 000 *3,500 nogalināti *10 200 ievainoti *3 300 pazuduši fon Blihera armija:7000 *1200 nogalināti *4400 ievainoti *1400 pazuduši	Kopā:41 000—42 000 24,000 līdz 26,000 upuru, ieskaitot 6,000 līdz 7,000 sagūstīti 15 000 pazuduši 2 impērijas ērgļa ģērboņi zaudēti
Kopā7000 nogalināti zirgi

Vaterlo kauja franču: La bataille de Waterloo notika 1815. gada 18. jūnijā netālu no Vaterlo starp Napoleona Bonaparta Pirmo Francijas impēriju un Septītās koalīcijas aliansi (Lielbritānija, Prūsija, Austrija un citas valstis), kuru vadīja alianses komandieri Velingtonas hercogs un ģenerālis fon Blihers. Napoleons kaujā zaudēja un tika izsūtīts otrreiz, šoreiz uz Sv. Helēnas salu, kur arī mira.

Karojošās puses

Francijas armija

Virspavēlnieks - imperators Napoleons I.

Štābs - maršals Sults, divīzijas ģenerālis Bailī de Montions.

Piekomandēti imperatoram - divīzijas ģenerālis grāfs Bertrāns, brigādes ģenerālis grāfs Labedjērs, brigādes ģenerālis grāfs Flao.

Kreisais spārns, maršals Mišels Nejs:

• Pirmais korpuss, divīzijas ģenerālis Grāfs d'Erlons (16 000 kājnieku, 1500 jātnieku):
• 1. divīzija, brigādes ģenerālis Kio de Pasāžs.
• 2. divīzija, divīzijas ģenerālis barons Donzelo.
• 3. divīzija, divīzijas ģenerālis barons Markoners.
• 4. divīzija, divīzijas ģenerālis grāfs Djuruts.
• 1. kavalērijas divīzija, divīzijas ģenerālis barons Žakvino.
• Otrais korpuss, divīzijas ģenerālis Rejs (13 000 kājnieku, 1300 jātnieku):
• 5. divīzija, barons Bašlū.
• 6. divīzija, princis Žeroms Bonaparts, viņa vietnieks - divīzijas ģenerālis Gilemino.
• 7. divīzija, barons Žirārs.
• 9. divīzija, divīzijas ģenerālis grāfs Foikss.
• 2. kavalērijas divīzija, divīzijas ģenerālis barons Pirē.

Kopējie zaudējumi

Franči kaujā pie Vaterlo zaudēja 240 lielgabalus, 2 karogus, visus pārtikasu citu materiālu vezumus, no 25 000 līdz 27 000 nogalināto un ievainoto un no 6 000 līdz 8 000 gūstekņu. Pretinieki zaudēja mazāk: Velingtona armija zaudēja 17 000 cilvēku (3500 nogalināti, 10 200 ievainoti, 3300 pazuduši ), fon Blihers - 7000 (1200 nogalināti, 4400 ievainoti un 1400 pazudušie ), no kuriem 810 cilvēkus zaudēja tikai 18. pulks. 15. brigādē. Precīzus skaitļus ir grūti noskaidrot, jo Prūsijas arhīvi tika iznīcināti Otrā pasaules kara laikā.

Kopumā kaujas laukā tika nogalināti 15 750 cilvēki. Tarle arī raksta par 22 000 sabiedroto zaudējumiem.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Vaterlo kauja.

• Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)