Vaterlo kauja

Vikipēdijas lapa
Vaterlo kauja
Daļa no Vaterlo kampaņas
"Vaterlo kauja" (V. Sadlers, pirms 1839).
Datums1815. gada 18. jūnijs
Vieta
Vaterlo Nīderlande (tagad Beļģija)
50°40′48″N 4°24′43″E / 50.680°N 4.412°E / 50.680; 4.412Koordinātas: 50°40′48″N 4°24′43″E / 50.680°N 4.412°E / 50.680; 4.412
Iznākums Koalīcijas uzvara
Karotāji
Flag of Apvienotā Karaliste Lielbritānija
Valsts karogs: Prūsijas karaliste Prūsija
Valsts karogs: NīderlandeNīderlande
Flag of Hanover (1692).svg Hanovere
Nasavas hercogiste
Brunsvikas hercogiste
Valsts karogs: Francija Francijas Pirmā impērija
Komandieri un līderi
Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Velingtonas hercogs
Valsts karogs: Prūsijas karaliste fon Blihers
Valsts karogs: Francija Napoleons Bonaparts
Mišels Nejs
Spēks
Kopā:118 000—120 000
Velingtona karaspēks:68 000
Lielbritānija: 31,000 (25,000 Britu un 6,000 Karaliskais vācu leģions)
Nīderlande: 17,000
Hanovere: 11 000
Brunsvika:6000
Nasava 3000
156 lielgabali
fon Blihera armija:
Prūši 50 000
Kopā:72 000—73 000
50 700 kājnieki
14,390 kavalērija
8,050 artilēristi un inženieri
252 lielgabali
Zaudējumi
Kopā:23 000—24 000
Velingtona armija: 17 000
*3,500 nogalināti
*10 200 ievainoti
*3 300 pazuduši
fon Blihera armija:7000
*1200 nogalināti
*4400 ievainoti
*1400 pazuduši
Kopā:41 000—42 000
24,000 līdz 26,000 upuru, ieskaitot 6,000 līdz 7,000 sagūstīti
15 000 pazuduši
2 impērijas ērgļa ģērboņi zaudēti
Kopā7000 nogalināti zirgi

Vaterlo kauja notika 1815. gada 18. jūnijā netālu no Vaterlo starp Napoleona Bonaparta Pirmo Francijas impēriju un Septītās koalīcijas aliansi (Lielbritānija, Prūsija, Austrija un citas valstis), kuru vadīja alianses komandieri Velingtonas hercogs un ģenerālis fon Blihers. Napoleons kaujā zaudēja un tika izsūtīts otrreiz, šoreiz uz Sv. Helēnas salu, kur arī mira.

Karojošās puses[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Francijas armija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Virspavēlnieks - imperators Napoleons I.

Štābs - maršals Sults, divīzijas ģenerālis Bailī de Montions.

Piekomandēti imperatoram - divīzijas ģenerālis grāfs Bertrāns, brigādes ģenerālis grāfs Labedjērs, brigādes ģenerālis grāfs Flao.

Kreisais spārns, maršals Mišels Nejs:

  • Pirmais korpuss, divīzijas ģenerālis Grāfs d'Erlons (16 000 kājnieku, 1500 jātnieku):
  • 1. divīzija, brigādes ģenerālis Kio de Pasāžs.
  • 2. divīzija, divīzijas ģenerālis barons Donzelo.
  • 3. divīzija, divīzijas ģenerālis barons Markoners.
  • 4. divīzija, divīzijas ģenerālis grāfs Djuruts.
  • 1. kavalērijas divīzija, divīzijas ģenerālis barons Žakvino.
  • Otrais korpuss, divīzijas ģenerālis Rejs (13 000 kājnieku, 1300 jātnieku):
  • 5. divīzija, barons Bašlū.
  • 6. divīzija, princis Žeroms Bonaparts, viņa vietnieks - divīzijas ģenerālis Gilemino.
  • 7. divīzija, barons Žirārs.
  • 9. divīzija, divīzijas ģenerālis grāfs Foikss.
  • 2. kavalērijas divīzija, divīzijas ģenerālis barons Pirē.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]