Šaurlapu lupīna

Vikipēdijas lapa
Šaurlapu lupīna
Lupinus angustifolius (Linnejs)
Šaurlapu lupīna
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Angiospermae)
KlaseDivdīgļlapji (Magnoliopsida)
RindaPākšaugu rinda (Fabales)
DzimtaTauriņziežu dzimta (Fabaceae)
ĢintsLupīnas (Lupinus)
SugaŠaurlapu lupīna (Lupinus angustifolius)
Šaurlapu lupīna Vikikrātuvē

Šaurlapu lupīna (Lupinus angustifolius) ir lupīnu suga. Tās dabiskais izplatības areāls ir Dienvideiropā, taču mūsdienās tā ir bieži kultivēta un vietām naturalizējusies Eiropas centrālajā un ziemeļu daļā. Latvijā tas ir ļoti rets kultūrbēglis.[1]

Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šaurlapu lupīna ir viengadīgs, 30—80 cm garš lakstaugs ar stāvu, zarainu un apmatotu stublāju. Uz stublāja bieži ir īsi un lapaini dzinumi. Lapas ir garkātainas, staraini saliktas no 5—9 šauri lancetiskām vai lancetiskām lapiņām ar izstiepti ķīļveidīgu pamatu. Ziedkopas mazziedainas, strupos ķekaros stublāja un zaru galā, ķekara apveids iegarens. Ziedi ir zili vai purpurzili, bez smaržas. Auglis ir apmatota, mazliet uzpūsta pāksts ar 4 līdz 6 sēklām. Zied no jūnija līdz septembrim.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «šaurlapu lupīna - Lupinus angustifolius L. - Augi - Latvijas daba». www.latvijasdaba.lv. Skatīts: 2024-02-14.