Pāriet uz saturu

Širvēnas ezers

Vikipēdijas lapa
Širvēnas ezers
Širvēnas ezera panorāma no koka gājēju tilta
Koordinātas 56°12′52.32″N 24°45′21.81″E / 56.2145333°N 24.7560583°E / 56.2145333; 24.7560583Koordinātas: 56°12′52.32″N 24°45′21.81″E / 56.2145333°N 24.7560583°E / 56.2145333; 24.7560583
Platība 3,453 km2
Lielākais garums 3,45 km
Lielākais platums 1,45 km
Vidējais dziļums 2,22 m
Lielākais dziļums 3,5 m
Augstums v.j.l. 50,9 m
Izteka Apašča
Baseina valstis Karogs: Lietuva Lietuva
Apdz. vietas krastos Birži
Širvēnas ezers (Lietuva)
Širvēnas ezers
Širvēnas ezers
Širvēnas ezers Vikikrātuvē

Širvēnas ezers (lietuviešu: Širvėnos ežeras), pirms Otrā pasaules kara saukts arī Rališķu ezers (lietuviešu: Rališkių ežeras), mūsdienās — Biržu ezers (lietuviešu: Biržų ežeras) vai Prūds (lietuviešu: Prūdas),[1] ir ūdenskrātuve Lietuvas ziemeļu pilsētā Biržos.[2] Tā ir senākā zināmā mākslīgā ūdenstilpe Lietuvā, kas radīta 1575. gadā, appludinot Aglonas upes ieteku Apaščā un tādējādi radot dabīgu ūdensšķērsli Biržu cietoksnim tā dienvidu krastā. Savukārt ezera ziemeļu krastā atrodas 1842. gadā klasicisma stilā celtā Astravas muiža. Apvidum raksturīgs karsta reljefs, tādēļ ūdenstilpe ietverta Biržu reģionālā parka teritorijā.

Ceļazīme Širvēnas ezera krastā

Krasti zemi un līčaini, vietām purvaini. Eitrofs un aizaugošs ezers ar plašiem niedru masīviem, jo īpaši seklākajā austrumu un rietumu daļā, kur vidējais dziļums svārstās no 0,9 līdz 1,3 m. Vidējais dziļums 2,2 m. Dziļākās vietas starp Apaščas un Aglonas ieteku un slūžām sasniedz 3,5 m dziļumu. Dibens dūņains, mālains ar vismaz 0,5 m biezu sapropeļa nogulumu slāni, kas vietām pārsniedz 1,5 m biezumu. Redzamība ūdenī sasniedz 1,2-2,2 m,[3] novērojama ūdens ziedēšana.[4]

Kaut arī ūdens līmeni regulē slūžas, ņemot vērā ezera seklumu un baseina platību, kas vairāk kā 120 reizes pārsniedz ezera platību, ūdens līmenis ezerā svārstās par vidēji 1,37 m gada ietvaros, ūdeņiem bagātos gados līdz pat 1,81 m,[5] līdz ar ko ezera platība svārstās no 320 līdz 350 ha.[6]

Ezerā ir 16 salas ar kopējo platību 5,7 ha, no kurām lielākā ir 2,22 ha lielā Mīlestības saliņa (lietuviešu: Meilės sala).

Biržu pils Napoleona Ordas zīmējumā
Širvēnas ezera gājēju tilts
Širvēnas ezers attēlos

Ūdenskrātuvi uzpludināja 1575. gadā, gatavojoties Biržu pils celtniecībai. Kopš tā laika ezers vairākkārt rekultivēts. Tiek uzskatīts, ka Ziemeļu kara laikā, 1704. gadā, dambi nojauca.[7] To atjaunoja vien 1811. gadā, kad Biržu muižu no Radviliem atpirka Mihaels Tiškevičs. Sākot ar 1837. gadu sākās sagatavošanās darbi kanāla, dambja un tilta būvniecībai, salabojot esošo infrastruktūru un attīrot grāvjus. No 1858. līdz 1860. gadam pēc grāfa Jona Tiškeviča rīkojuma aizsprostu pārbūvēja, tostarp, ierīkojot ūdensdzirnavas un izveidojot 51 m garu laukakmeņu un ķieģeļu mūra velvju tiltu. Arhitekta vārds līdz mūsdienām nav saglabājies, taču tiltā iekalti viņa iespējamie iniciāļi "MJP".[8] Vēsturiskais aizsprosts ezera ūdeni aizturēja līdz 1986. gadam, kad uzbūvēja jaunu aizsprostu.[9]

Kad 1928. gadā Astravā sāka darboties linu rūpnīca, par Širvēnas ezeru uzcēla 525 m garu koka gājēju tiltu, kas savieno Astravu ar pilsētas centru.[10] Nolūkā nodrošināt konstrukcijas ilgmūžību tiltu pārbūvēja 1987. gadā, izbūvējot tam dzelzsbetona balstus.

Nolūkā uzlabot ezera ekoloģisko stāvokli un aizkavēt tā pārpurvošanos, 2013. gadā īstenoja tā attīrīšanas projektu, kura ietvaros atlasītās vietās tā gultni attīrīja no dūņām un nogulumiem, tādējādi uzlabojot krastmalu piemērotību rekreācijai.[11]