Napoleons Orda

**Napoleons Orda**
Napoleons Orda
	1875. gadā
Dzimis	1807. gada 19. februārī; Varaseviči, Minskas guberņa (tagad Baltkrievija)
Miris	1883. gada 26. aprīlī; Varšava, Krievijas Impērija (tagad Polija)
Tautība	polis

Napoleons Orda (baltkrievu: Напалеон Орда, poļu: Napoleon Mateusz Tadeusz Orda; 1807—1883) bija Baltkrievijas poļu gleznotājs, rakstnieks, mūziķis, komponists un tēlnieks. No 1872. gada Napoleons Orda apceļoja senās Polijas-Lietuvas kopvalsts pilis, muižas, baznīcas un pilsētas, radīdams aptuveni tūkstoti zīmējumu.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1807. gada 19. februārī Varaceviču muižā netālu no Ivanavas tatāru izcelsmes inženiera Mihaila Ordas un viņa sievas Žozefīnes Butrimovičas ģimenē. Mācījās Svislačas ģimnāzijā, studēja Viļņas Universitātes Matemātikas un fizikas fakultātē, taču izslēgts par dalību studentu slepenā biedrībā. 1831. gada Novembra sacelšanās laikā aktīvi iesaistījās pretestības kustībā pret Krievijas Impērijas okupācijas varu un uzrakstīja dzejoli "Lietuvis — poļiem"

Pēc sacelšanās sakāves emigrēja uz Parīzi, kur mācījās glezniecību un mūziku. Viņa paziņas bija Frederiks Šopēns un Ādams Mickevičs. 1856. gadā Krievijas Impērijas ķeizars Aleksandrs II viņam atļāva atgriezties dzimtenē un apmesties Varaseviču muižā.

1872.—1874. gadā Napoleons Orda apceļoja Volīnijas, Podolijas un kreisā krasta Ukrainas zemes, 1875.—1877. gadā Lietuvas, Žemaitijas, Inflantijas un Baltkrievijas zemes, 1878.—1879. gadā Galīcijas, Lielpolijas un Karaļa Prūsijas, bet 1880. gadā Polijas Karalistes zemes.

Miris Varšavā 1883. gada 26. aprīlī, apglabāts ģimenes kapličā Janovā (tagad Ivanava).

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Litogrāfijas pēc Napoleona Ordas zīmējumiem iespieda Maksimiliāna Fajansa tipogrāfijā (1875—1883). Tika publicētas 8 attēlu sērijas ar 260 loksnēm, kas apvienotas ar kopējo nosaukumu "Vēsturisko Polijas attēlu albums" (Album widoków historycznych Polski).