Ūdensrožu dzimta

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ūdensrožu dzimta
Baltā ūdensroze (Nymphaea alba)
Baltā ūdensroze (Nymphaea alba)
Klasifikācija
Valsts Augi (Plantae)
Nodalījums Segsēkļi (Magnoliophyta)
Klase Divdīgļlapji (Magnoliopsida)
Rinda Ūdensrožu rinda (Nymphaeales)
Dzimta Ūdensrožu dzimta (Nymphaeaceae)
Iedalījums
Ūdensrožu dzimta Vikikrātuvē

Ūdensrožu dzimta (Nymphaeaceae) ir divdīgļlapju klases ūdens un purvainu vietu augi ar lielām, peldošām garkātainām lapām.

Dzimtā ir 5 ģintis un aptuveni 80 sugas. Daudzi dzimtas pārstāvji ir iecienīti ūdensaugi gan ziedu, gan lapojuma dēļ, un tām izveidots daudz šķirņu. Ievērojami mainīga ir ūdensrožu ģints, un mainīguma dēļ viedokļi par sugu skaitu šajā ģintī ļoti atšķiras.

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ūdensrozes izplatītas visā pasaulē, izņemot tuksnešus. Dažādu klimatisko joslu zemienēs sastopamas plaši, bet nevienmērīgi. Salīdzinoši vismazāk to ir Austrālijā un Okeānijā. Kalnu apgabalos, pustuksnešos un savannās aug reti vai ļoti reti.

Divu ģinšu izplatība ļoti ierobežota: viktorijas sastop tikai Amazones un Paranas upju baseinos Dienvidamerikā, dūņrozes — tropu dienvidaustrumu Āzijā, galvenokārt Indomalajas reģionā.

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sarkanā ūdensroze (Nympahaea pubescens) Indijā.

Lakstaugi-ūdensaugi ar pilnīgi vai daļēji iegremdētu stublāju un peldošām virsūdens vai zemūdens, vai abējādām lapām. Dažreiz stublāja nav, ir tikai lapu rozete. Lapas lielas, veselas. Labi veidota aerenhīma — audi ar lielām gaisa telpām, kas nodrošina peldspēju. Visas sugas nozied virs ūdens.

Vairumam sugu ziedi koši un krāšņi. Ziedi lapu žāklēs garos kātos vai ziednesī tieši no lapu rozetes, vientuļi, ar skaidri nodalītām vai izskatā kauslapām vai vainaglapām. Kauslapas visbiežāk 5 (retāk 4—12), vainaglapas no 4 līdz apmēram 60, parasti 5—8. Visvairāk kauslapu ūdensrozēm un viktorijām. Vainaglapas ziedā izkārtotas jumtiņveidā vai spirāliski, lēpēm tās atgādina saplacinātus putekšņlapu kātus.

Auglis — riekstiņš vai ogveidīgs, ar ļoti daudz sēklām.

Lielākais dzimtas pārstāvis ir karaliskā viktorija. Šīs sugas lapu diametrs var pārsniegt 2,5 m. Krāšņa suga ir dzeloņu zvīņlēpe, kas izplatīta no Krievijas Piejūras novada dienvidiem līdz tropu dienvidaustrumu Āzijas centrālajiem apgabaliem. Tās zieds ir koši violeti sārts, un to ziedneša augšdaļā skauj sārti zaļu plēkšņu gredzens.

Apputeksnēšanās ir pašappute vai to veic kukaiņi.

Veģetācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aug dažāda lieluma audzēs vai grupās stāvošos un lēni tekošos ūdeņos, arī lāmās, grāvjos un sezonālās ūdenstilpēs apgabalos, kur sausajā sezonā ūdens izsīkst. Resnie un sulīgie sakneņi nodrošina saglabāšanos līdz nākamajiem lietiem arī izžuvušas ūdenstilpes gultnē. Ūdensrozes, lēpes un viktorijas to pamatizplatības apgabalos daudzviet dominē ūdenstilpju veģetācijā.

Klasifikācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ūdensrožu dzimtai pieder 5 ģintis:

Sastopamība Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijā sastopamas 4 ūdensrožu dzimtas sugas: baltā ūdensroze, sniegbaltā ūdensroze, dzeltenā lēpe, sīkā lēpe.