Žāvas
Žāvas, arī žāvāšanās, ir reflekss, kuram raksturīga nepatvaļīga, dziļa ieelpa ar atvērtu muti. Viens no iemesliem, ar ko tiek skaidrota žāvāšanās, ir skābekļa trūkums apkārtējā gaisā.[1] Pēc žāvām palielinās skābekļa piegāde organismam. Pastāv uzskats, ka žāvāšanās ir "lipīga", tas ir, kad kāds ir nožāvājies, pēc neilga laika arī citi apkārtējie sāk žāvāties. Skaidras atbildes, kāpēc tā notiek, nav.[2] Viens no skaidrojumiem ir tāds, ka par žāvāšanos atbild galvas smadzeņu motorās garozas daļa — jo lielāka aktivitāte novērojama šajā smadzeņu daļā, jo lielāka ir nosliece uz žāvāšanos.[3]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Žāvas». Populārā medicīnas enciklopēdija. Skatīts: 2019. gada 13. augustā.
- ↑ «Kāpēc žāvas ir lipīgas un cik ilgi, vērojot citus, vari tām turēties pretī (video)». Spa & Veselība, BalticTravelnews. Skatīts: 2019. gada 13. augustā.
- ↑ «Zinātnieki izskaidrojuši, kāpēc žāvāšanās ir lipīga». Apollo.lv. Skatīts: 2019. gada 13. augustā.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Žāvas.- «Žāvas». Populārā medicīnas enciklopēdija.
 | Šis ar bioloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|