Parastais žeņšeņs

Parastais žeņšeņs Panax ginseng C.A.Mey.
Parastais žeņšeņs (Panax ginseng)
Klasifikācija
Valsts	Augi (Plantae)
Nodalījums	Segsēkļi (Magnoliophyta)
Klase	Divdīgļlapji (Magnoliopsida)
Rinda	Apiales
Dzimta	Arāliju dzimta (Araliaceae)
Ģints	Žeņšeņi (Panax)
Suga	Parastais žeņšeņs (P. ginseng)
Parastais žeņšeņs Vikikrātuvē

Parastais žeņšeņs (latīņu: Panax ginseng) ir 30—50 cm augsts, daudzgadīgs arāliju dzimtas žeņšeņu ģints lakstaugs. Sakne dzeltenīga vai balta, cilindriska, ar 2—6 sānsaknēm, pēc ārējā izskata atgādina cilvēka figūru. Lapas 2—5, ar garu kātu, staraini piecdaļīgas, lapiņas lancetiskas ar divkārt zāģzobainu malu. Lapas sakārtotas rozetē stumbra augšdaļā. No lapu rozetes vidus paceļas ziednesis, kura galā ir čemurveida ziedkopa ar sīkiem, zaļganbaltiem ziediem. Auglis spilgti sarkans, sulīgs kaulenis (oga) ar 2 vai 3 nierveida sēklām. Zied jūlijā. Augļi nogatavojas augustā, septembrī. Parastais žeņšeņs savvaļā sastopams Tālajos Austrumos: Krievijā, Ķīnā, Korejā, Japānā.

Ķīmiskais sastāvs: saknes satur triterpēnglikozīdus ginsenozīdus, seskviterpēnus, kas nosaka saknes smaržu, aminoskābes, mazmolekulārus peptīdus, ēteriskās eļļas, dažādus cukurus, pektīnus, cieti, mikroelementus.