Ripidistijas
| Ripidistijas Rhipidistia Cope, 1887 | |
|---|---|
 Ripidistija Ectosteorhachis nitidus. | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Apakštips | Mugurkaulnieki (Vertebrata) |
| Infratips | Žokļaiņi (Gnathostomata) |
| Megaklase | Kaulzivis (Osteichthyes) |
| Virsklase | Daivspurzivis (Sarcopterygii) |
| Klase | Ripidistijas (Rhipidistia) |
| Sinonīmi | |
| |
| Iedalījums | |
| |
 Ripidistijas Vikikrātuvē | |
Ripidistijas (Rhipidistia) ir viena no daivspurzivju virsklases (Sarcopterygii) klasēm (citi tās uzskata par apakšklasi, virskārtu, kārtu vai vienkārši kladu), kas apvieno plaušzivjveidīgās un četrkājveidīgos.[1] Šīs klases aizvēsturiskie pārstavji (plaušzivju un četrkājaiņu priekšteči) dzīvoja paleozoja ērā, sākot ar apakšdevonu, un izmira apakšējā permā.
Morfoloģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vislielākais ķermeņa augstums ir muguras vidusdaļā. Endokrānijs pārkaulojas pilnībā. Deguna dobumi var būt satuvināti un atdalīti ar plānu sieniņu, vai arī var būt atstumti ar starpdeguna apgabalu, kas ietver sevī dobumu. Etmoīda aukslēju virsmas priekšpusē ir padziļinājums vai arī pāra bedrīte. Galvai no katras puses ir viena vai divas nāsis. Ir arī hoānas. Labi izteikts olfaktorais izaugums un crista suspendens.
Augšžokļa loks pievienots pie endokrānija tieši vai arī ar hiomandibulare palīdzību (amfistīlija). Bazipterigoīdais izaugums ir labi attīstīts. Ir maxillaria un aukslēju plātne. Suboperculum un ektopterigoīds ir labi attīstīti. Praeoperculum nav saaudzis ar citiem kauliem. Dentale ir garš; infradentālā sērija ir ar diviem speniale: angulare un supraangulare. Ir trīs zoboti koronoīdi. Zobi no ārpuses klāti ar gareniskām vadziņām, ar vienkāršu vai sarežģītu sieniņu krokojumu. Clavicula ar augšupejošu izaugumu. Ir interclavicula. Jutīgie kanāli ir salīdzinoši šauri. Virsacu kanāls iet pa nasalia, frontale un dermosphenoticum.
Var būt attīstīti mugurkaula skriemeļi. Aste bez vidējās papildus daivas. Spurām masīva, gaļīga pamatne, bieži to stari saīsināti. Zvīņas ieapaļas vai rombiskas. Zvīņās un segkaulos starp atsevišķām ādas zobiņu ģenerācijām ir kaula starpslānītis.
Aizvēsturisko pārstavju izplatība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Jau apakšdevonā kārta ir pārstāvēta ar dažādām grupām, acīmredzot piemērotām dzīvei dažāda veida ūdenstilpēs. Plaušu attīstība ļāva tām dzīvot ūdenstilpēs ar nelabvēlīgu skābekļa režīmu (trūdvielām bagātās, pūstošās ūdenstilpēs), bet to izžūšanas gadījumos aizlīst uz citu ūdenstilpi. Līšanu atviegloja masīvās pāra spuras, kuras tika izmantotas arī rāpojot pa ūdenstilpes grunti. Domājams, ka no šīs grupas attīstījās primitīvie abinieki. Akmeņogļu periodā ripidistiju skaits un daudzveidība krasi samazinājās, bet perma sākumā tās izmira. Visdrīzāk tās tika izkonkurētas gan no abinieku, gan no vairāk attīstītāku zivju grupu puses.
Devona periodā ziedu laikos ripidistijas bija izplatītas visos kontinentos. Šī grupa bagātīgi pārstāvēta arī Latvijas devona nogulumos.
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Ripidistijas (Rhipidistia)
- Apakšklase: Plaušzivjveidīgās (Dipnomorpha)
- Virskārta: Divējādelpojošās zivis (Ceratodontae)
- Kārta: Ragzobzivjveidīgās (Ceratodontiformes)
- Apakškārta: Divplaušzivjveidīgās (Lepidosirenoidei)
- Apakškārta: Vienplaušzivjveidīgās (Ceratodontoidei)
- Kārta: †Dipterīdveidīgās (Dipteridiformes)
- Kārta: Ragzobzivjveidīgās (Ceratodontiformes)
- Virskārta: †Porolepjveidīgās (Porolepimorpha)
- Kārta: †Porolepjveidīgās (Porolepiformes)
- Virskārta: Divējādelpojošās zivis (Ceratodontae)
- Apakšklase: Četrkājveidīgie (Tetrapodomorpha)
- Kārta: †Rizodontveidīgās (Rhizodontiformes)
- Kārta: †Osteolepjveidīgās (Osteolepiformes)
- Kārta: †Elpistostegāļi (Elpistostegalia)
- Virsklase: Četrkājaiņi (Tetrapoda)
- Apakšklase: Plaušzivjveidīgās (Dipnomorpha)
(†) - izmirušu zivju grupa.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Phylogenetic classification of bony fishes, 2016». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 22. martā. Skatīts: 2019. gada 17. februārī.