Žokļkājvēži
Žokļkājvēži | |
---|---|
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Posmkāji (Arthropoda) |
Klase | Žokļkājvēži (Maxillopoda) |
Iedalījums | |
| |
Žokļkājvēži Vikikrātuvē |
Žokļkājvēži (Maxillopoda) — vēžveidīgo apakštipa klase. Pēc daudzu autoru domām žokļkājvēži ir polifilētiska organismu grupa.
Morfoloģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Žokļkājvēžu galvas posmi ir saplūduši ne tikai savstarpēji, bet arī ar krūšu pirmo posmu un veido t.s. salikto galvu. Pie galvas 2 pāri taustekļu. Pirmais no tiem ir bez zariem, parasti garāks par pārējām ekstremitātēm, otrais - divzarains. Mutes ekstremitātes ir labi attīstītas. Krūtis sastāv no 6 posmiem, retāk no 4-5. Pie katra posma ir 1 divzarainu kāju pāris, ko žokļkājvēži izmanto peldēšanai. Žaunu nav. Asinsrite stipri reducēta, vai arī tās vispār nav. Vēders slaids, posmots, bez kājām, sastāv no 4 segmentiem. Vēdera galā divzaraina dakšiņa - furka. Žokļkājvēžu attīstība notiek ar sarežģītu metamorfozi.
Ekoloģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Žokļkājvēži ir ļoti plaši izplatīti un dzīvo visdažādākajos apstākļos. Tie dzīvo jūrās un saldūdeņos, pazemes ūdeņos, daži — pat mitrajās liedaga smiltīs. Šie vēzīši ir sastopami gan bentosā, gan planktonā, gan okeāniskajos dziļumos. Daudzi žokļkājvēži ir parazīti.
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Apakšklasē >6000s. Latvijā ir pārstāvētas 3 kārtas - Airkājvēži (Copepoda), Tekostraki (Thecostraca) un Karputis (Branchiura).
Klase Žokļkājvēži (Maxillopoda)
- apakšklase Tekostraki (Thecostraca)
- apakšklase Mēleņi (Pentastomida)
- apakšklase Mistakokarīdi (Mystacocarida)
- apakšklase Airkājvēži (Copepoda)
- apakšklase Karputis (Branchiura)
- apakšklase Tantulokarīdi (Tantulocarida)
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Maxillopoda |