Asinsrites orgānu sistēma

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Asinsrite)
Jump to navigation Jump to search
Cilvēka asinsrites sistēma. Ar sarkanu krāsu ir iezīmētas artērijas, ar zilu — vēnas

Asinsrites orgānu sistēma ir orgānu sistēma, kas ar asiņu vai hemolimfas plūsmu nodrošina vielu transportu augstāk attīstīto dzīvnieku organismos. Asinsrites sistēma pa asinsvadiem iznēsā pa visu organismu plaušās uzņemto skābekli un gremošanas traktā uzsūktās barības vielas, kā arī uz izvadīšanas vietām nogādā ogļskābo gāzi un vielmaiņas galaproduktus. Pa asinsrites sistēmu tiek transportētas arī citas vielas, piemēram, hormoni, vitamīni un antivielas. Tikai nepārtrauktā kustībā asinis vai hemolimfa pilda savu funkciju. Asinsrite nodrošina organisma pastāvēšanu.

Asinsrites sistēmu veidi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzīvniekiem var būt vaļēja asinsrites sistēma vai arī slēgta asinsrites sistēma. Asinsrites sistēma ir raksturīga tikai daudzšūnu dzīvniekiem, bet ne visiem, piemēram, plakantārpiem,[1] nav asinsrites sistēma. Dažiem posmkājiem, piemēram, ērcēm, asinsrites sistēma ir reducējusies vai pat izzudusi pilnībā.[2] Parazojiem jeb zemāk attīstītiem dzīvniekiem nav asinsrites.

Vaļēja asinsrites sistēma[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vaļēja asinsrites sitēma ir daudziem bezmugurkaulniekiem, piemēram, lielākajai daļai gliemjiem un posmkāju. Šādās sistēmās plūst hemolimfa, nevis asinis. Dzīvniekiem ar vaļēju asinsriti nav kapilāru. Hemolimfa no primitīvas sirds pa artērijām ieplūst hemocelā, bet no turienes pa vēnām ieplūst elpošanas orgānā, kur no jauna bagātinās ar skābekli un atgriežas sirdī. Kukaiņiem asinsrite ir vēl vienkāršāka, jo visu ķermeni caurvij trahejas.

Slēgta asinsrites sistēma[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Slēgta asinsrites sistēma ir dažiem bezmugurkaulniekiem, piemēram, astoņkājiem, posmtārpiem, kā arī visiem mugurkaulniekiem. Slēgtā asinsrites sistēmā asinis plūst pa slēgtu asinsvadu sistēmu. Slēgta asinsrites sistēma nodrošina ātrāku asiņu plūsmu un labāku vielu transportu, nekā vaļēja asinsrites sistēma.

Uzbūve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Asinsrites sistēma sastāv no asinīm, asinsrades orgāniem, sirds un asinsvadiem. Asinsvadus, kuri iet no sirds, sauc par artērijām, bet asinsvadus, kuri iet uz sirdi, par vēnām. Artērijas sadalās arteriolās, bet pēc tam kapilāros. Kapilāri ir vissīkākie asinsvadi, kuros notiek vielu apmaiņa starp audiem un asinīm. Pēc vielu apmaiņas kapilāri savienojas vēnulās, kuras pēc tam savienojas vēnās. Asinis, kas ir bagātas ar skābekli, sauc par arteriālajām asinīm, bet asinis, kurās ir maz skābekļa, bet daudz oglekļa dioksīda, par venozajām asinīm. Tas nozīmē, ka asiņu nosaukums nav atkarīgs no tā, pa kuru asinsvadu tās plūst, bet gan vielas (skābekļa vai oglekļa dioksīda), kuru asinis satur vairāk.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Bioloģijas rokasgrāmata». Rīga : Zvaigzne ABC. 1995. 154. lpp. ISBN 5-405-01469-9.
  2. «Bioloģijas rokasgrāmata». Rīga : Zvaigzne ABC. 1995. 173. lpp. ISBN 5-405-01469-9.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]