15 Einomija

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Einomija
15Eunomia (Lightcurve Inversion).png
Einomijas 3D modelis
Atklāšana un nosaukšana
Atklājējs/i Annibale de Gaspariss
Atklāšanas datums 1851. gada 29. jūlijā
Apzīmējumi
Mazās planētas apzīmējums (15) Eunomia
Mazo planētu kategorija Asteroīdu josla
Orbitālie parametri
Epoha 2014. gada 9. decembrī (JD 2457000,5) [1]
Afēlijs 3,14 AU [1]
Perihēlijs 2,1482881 AU [1]
Lielā pusass (rādiuss) 2,6439148 AU [1]
Ekscentricitāte 0,1874594[1]
Apriņķojuma periods 4,3 a [1]
Slīpums 11,73887°[1]
Uzlecošā mezgla garums 293,1871°[1]
Pericentra arguments 97,55419°[1]
Fiziskie raksturlielumi
Dimensijas 255,33 km[2]
Sideriskais rotācijas periods 6,083 h [2]
Ģeometriskais albedo 0,2094[2]
Asteroīdu spektru tipi S [2]
Redzamais spožums 10,39 [3]
Absolūtais spožums 5,28 H [1]

Einomija, arī 15 Einomija ir asteroīds ar diametru apmēram 255 km, atrodas asteroīdu joslā, pieder S tipa asteroīdu grupai.

Asteroīdu atklāja 1851. gada 9. maijā itāļu astronoms Annibale de Gaspariss (Annibale de Gasparis) Kapodimontes observatorijā Neapolē. Gasparisam tas bija ceturtais atklātais asteroīds (kopā 9). Asteroīds nodēvēts horas Einomijas vārdā. [4] Einomija grieķu mitoloģijā ir Zeva un Temīdas meita, viena no horām, likumības personifikācija.[5] Asteroīdam nav oficiāli apstiprināta simbola, neoficiāli tiek lietots simbols – sirds ar zvaigzni virs tās.

Einomija ir lielākais zināmais S tipa asteroīds, atrodas asteroīdu joslas iekšmalā. Einomijas masa ir apmēram 3,25 x 1019 kg jeb aptuveni 1% no kopējās asteroīdu joslas masas.[6] Einomijas vārdā nodēvēta Einomijas tipa asteroīdu grupa, kurā iekļauti asteroīdi ar līdzīgām orbītām un fiziskajiem parametriem. Einomija ir grupas lielākais objekts, grupā ietilpst ap 5 % no kopējā asteroīdu joslas objektu skaita.

Einomijas forma ir nedaudz izstiepta, ar četrām izteiktām malām. Virsma ir spoža, satur silikātu minerālus, niķeli un dzelzi saturošus iežus. Spektroskopiskie pētījumi parāda, ka asteroīda virsma nav viendabīga. Atklāts liels apgabals, kurš satur vairāk olivīnu, bet Fe un Ni ir mazāk, citā, mazākā apgabalā dominē piroksēni.

Einomijai pastāv 7:16 orbitālā rezonanse ar Marsu.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Einomijas orbīta