1780. gadi
| Tūkstošgades: | |
| Gadsimti: | |
| Desmitgades: | |
| Gadi: |
1780. gadi bija Gregora kalendāra desmitgade, kas sākās 1780. gada 1. janvārī un beidzās 1789. gada 31. decembrī.
Šis ir laikposms, ko uzskatīja par pārejas posmu starp apgaismības laikmetu un industriālo revolūciju, 1780. gados radās modernā filozofija. Līdz ar astronomisko, tehnoloģisko un politisko atklājumu un inovāciju pieaugumu, piemēram, Urāna atklāšana, čuguna izmantošana konstrukcijās, republikānisms un karstā gaisa baloni, 1780. gadi aizsāka strauju globālās industrializācijas kustību, atstājot pagātnē agrārās paražas.
Notikumi pasaulē
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1780. gads
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 16. aprīlis — nodibināta Minsteres Universitāte.
- 24. augusts — Francijas Luijs XVI atceļ spīdzināšanas izmantošanu atzīšanās izspiešanā.
- 28. novembris — Sanktpēterburgā zibens izraisītā ugunsgrēkā nodeg 11 000 ēkas.[1]
- 29. novembris — Vīnē pēc 40 valdīšanas gadiem mirst Austrijas Marija Terēzija, un Hābsburgu valdnieku pienākumus nodod viņas ambiciozajam dēlam Jozefam II, kurš jau ir Svētās Romas imperators kopš 1765. gada.
- Londonā uzcelts sākotnējais Craven Cottage stadions.
- Lielbritānijas Karalistē iedzīvotāju skaits sasniedz 9 miljonus.
1781. gads
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 13. marts — astronoms sers Viljams Heršels ar teleskopa palīdzību atklāja planētu Urānu. Sākotnēji viņš to nosauca par Georgium Sidus (Džordža zvaigzne), par godu Lielbritānijas karalim Džordžam III.
- 16. marts — Volfgangs Amadejs Mocarts ieradās Vīnē, kur nodzīvoja visu savu atlikušo mūžu.
- 10. aprīlis — britu virsnieks ar zobenu sadūra 14 gadus veco, nākamo ASV prezidentu Endrū Džeksonu, jo viņš atteicās tīrīt virsnieka zābakus; šis atgadījums viņam atstāja fiziskas un psiholoģiskas rētas.[2]
- Svētās Romas imperators Jozefs II atcēla dzimtbūšanu.
- Šarls Mesjē publicēja galīgo Mesjē kataloga versiju.
- Kārlis Vilhelms Šēle atklāja volframu.
1782. gads
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 19. aprīlis — Džons Adamss panāca, ka Nīderlandes Republika atzīst ASV kā neatkarīgu valdību; šīs vizītes laikā viņš arī apsprieda piecu miljonu guldeņu aizdevumu.
- 20. jūnijs — baltgalvas ērgli izvēlējās par Amerikas Savienoto Valstu emblēmu; tajā pašā dienā Konfederācijas kongress pieņēma Amerikas Savienoto Valstu lielā zīmoga projektu.[3]
- jūlijs — Svētās Romas imperatoru Jozefu II apmeklē Romas pāvests Pijs VI.
- 14. decembris — brāļi Mongolfjē pirmoreiz veica izmēģinājuma lidojumi ar gaisa balonu Francijā; tas nolidoja gandrīz 2 km.[4]
1783. gads
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 20. janvāris — Versaļā, Lielbritānijas Karaliste parakstīja provizoriskos miera līgumus ar Francijas Karalisti un Spānijas Impēriju.[5]
- 3. februāris — Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš: Lielbritānijas Karaliste atzina Amerikas Savienoto Valstu neatkarību.
- 4. februāris — Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karš: Lielbritānijas Karaliste oficiāli paziņoja, ka pārtrauks karadarbību pret ASV.
- aprīlis — ģenerālis Džordžs Vašingtons nosūtīja vēstuli 13 ASV Konfederācijas gubernatoriem par nācijas vajadzībām.[6]
- 8. aprīlis — Katrīnas II vadītā Krievijas Impērija anektēja Krimas hanisti, kas pastāvēja kopš 1441. gada un bija Mongoļu Zelta Ordas vēlīna palieka.
- 8. jūnijs — Islandē sākās vulkāna Laki 8 mēnešus ilgais izvirdums, kas aizsāka dabas katastrofu ķēdi, kas pazīstama kā Móðuharðindin, nogalinot desmitiem tūkstošu iedzīvotāju visā Eiropā, tostarp līdz 33% Islandes iedzīvotāju, un izraisot plašu badu. Tas aprakstīts kā viena no "lielākajām vides katastrofām Eiropas vēsturē".[7]
- 24. jūlijs — starp Krievijas Impēriju un Kartli-Kahetijas Karalisti parakstīts Georgijevskas līgums, padarot Gruziju par Krievijas protektorātu.
- 3. septembris — Parīzes miera līgums: Parīzē parakstīts līgums starp ASV un Lielbritāniju, formāli izbeidzot Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības karu, kurā Lielbritānija atzīst ASV neatkarību; un Versaļā parakstīti līgumi starp Lielbritāniju, Franciju un Spāniju, izbeidzot karadarbību ar Francijas un Spānijas aliansi.
- 19. decembris — Viljams Pits Jaunākais kļuva par Lielbritānijas premjerministru.
- kontradmirālis Tomass Makenzijs Krievijas Impērijas Krimas pussalā nodibināja Sevastopoles pilsētu.
1784. gads
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 6. janvāris — Konstantinopoles līgums: Osmaņu impērija piekrita Krievijas Impērijas īstenotajai Krimas aneksijai.[8]
- 15. janvāris — Henrija Kavendiša raksts Londonas Karaliskajai biedrībai Experiments on Air atklāja ūdens sastāvu.[9]
- 23. aprīlis — Konfederācijas kongress pieņēma rīkojumu par pārvaldību, lai noteiktu vadlīnijas, kā apvienot sākotnējos 13 štatus Amerikas Savienotajās Valstīs.[10]
- 16. augusts — Lielbritānija izveidoja Ņūbransvikas koloniju.
- 22. septembris — Krievija izveidoja koloniju Kodiakā, Aļaskā.
- Bendžamins Franklins izgudroja bifokālās brilles.
1785. gads
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. janvāris — Londonā izdots žurnāla Daily Universal Register pirmais numurs, vēlāk pazīstams kā The Times.
- 6. jūlijs — Konfederācijas kongress vienbalsīgi izvēlējās dolāru par ASV naudas vienību.[11]
- 1. augusts — franču pētnieka Žana Fransuā de Laperūza flote atstāja Parīzi, lai apbrauktu apkārt pasaulei.
- 10. septembris — ASV un Prūsijas Karaliste parakstīja Sadraudzības un tirdzniecības līgumu.[12]
- 11. decembris — imperators Jozefs II izdeva ediktu, kas ierobežoja masonu ložas visā Svētā Romas impērijā. Nevienā impērijas provincē, izņemot Vīni, Budapeštu un Prāgu, nedrīkstēja būt vairāk par vienu ložu.[13]
- Napoleons Bonaparts kļuva par leitnantu franču artilērijā.
1786. gads
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. maijs — Vīnē notika Mocarta operas "Figaro kāzas" pirmizrāde.
- 1. augusts — Karolīna Heršela atklāja komētu, kļūstot par pirmo sievieti, kas šo paveikusi.
- 8. augusts — pirmo reizi sasniegta Monblāna virsotne, to paveica Žaks Balmats un Mišels Pakards.
- 17. augusts — Frīdriha II Lielā brāļadēls Frīdrihs Vilhelms kļuva par Prūsijas karali.
- 18. augusts — Dānijas Karaliste (ieskaitot Norvēģiju) izveidoja sešas tirdzniecības apmetnes Islandē, izbeidzot Dānijas un Islandes tirdzniecības monopolu un nodibinot Reikjaviku.
- 23. oktobris — Zviedrijā izveidota Estešundas apmetne.[14]
1787. gads
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 11. janvāris — Viljams Heršels atklāja divus Urāna pavadoņus — Titāniju un Oberonu.
- 3. marts — balsojot Harisbērgu apstiprināja par jauno Pensilvānijas galvaspilsētu.[15]
- 10. augusts — Volfgangs Amadejs Mocarts pabeidza komponēt serenādi Eine kleine Nachtmusik.
- 7. decembris — Delavēra ratificēja konstitūciju un kļuva par pirmo ASV štatu.
- 12. decembris — Pensilvānija kļuva par otro ASV štatu.
- 18. decembris — Ņūdžersija kļuva par trešo ASV štatu.
1788. gads
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 2. janvāris — Džordžija kļuva par ceturto ASV štatu.
- 9. janvāris — Konektikuta kļuva par piekto ASV štatu.
- 26. janvāris — Austrālijas diena: 11 pirmās flotes kuģi kapteiņa Artura Filipa vadībā ienāca Sidnejas līcī (pie mūsdienu Sidnejas), Austrālijā, kur viņš nolēma izveidot Lielbritānijas cietumu koloniju, kas bija pirmā pastāvīgā Eiropas apmetne šajā kontinentā.
- 6. februāris — Masačūsetsa kļuva par sesto ASV štatu.
- 9. februāris — Austrija iesaistījās Krievu—turku karā un uzbruka Moldāvijai.
- 10. marts — Laperūza ekspedīcija dodas prom no Sidnejas līča uz Jaunkaledoniju, un vairs nekad nav redzēti.
- 28. aprīlis — Mērilenda kļuva par septīto ASV štatu.
- 23. maijs — Dienvidkarolīna kļuva par astoto ASV štatu.
- 21. jūnijs — Ņūhempšīra kļuva par devīto ASV štatu.
- 25. jūnijs — Virdžīnija kļuva par desmito ASV štatu.
- 26. jūlijs — Ņujorka kļuva par vienpadsmito ASV štatu.
- 8. augusts — Francijas karalis Luijs XVI piekrita sasaukt ģenerālštatu sapulci 1789. gada maijā, iepriekšējo reizi to sasauca 1614. gadā.
- 10. augusts — Volfgangs Amadejs Mocarts Vīnē pabeidz savu pēdējo simfoniju, ko mūsdienās dēvē par 41. simfoniju.
- 6. decembris — Krievu—austriešu—turku karš: Osmaņu cietoksnis Ezi pēc ilgstoša aplenkuma un ledus aukstas vētras (—23 °C) nonāk krievu rokās.
- 14. decembris — nomira Spānijas karalis Karloss III; tronī kāpa viņa dēls Karloss IV.
1789. gads
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 7. janvāris — notika ASV prezidenta vēlēšanas un Pārstāvju palātas vēlēšanas.
- 23. janvāris — kā pirmā Romas katoļu koledža ASV dibināta Džordžtaunas Universitāte.
- 21. februāris — Zviedrijas karalis Gustavs III ievieš Savienības un drošības likumu, īstenojot apvērsumu Zviedrijas 70 gadus ilgajā parlamentārajā sistēmā par labu absolūtai monarhijai.[16]
- 6. aprīlis — ASV Senāts un Pārstāvju palāta pirmo reizi tiekas kopīgā sēdē, un saskaita pirmo ASV prezidenta vēlēšanu elektoru balsis: ģenerālis Džordžs Vašingtons ievēlēts kā prezidents, bet Džons Adamss kā viceprezidents.
- 7. aprīlis — Osmaņu sultāna amatā Selims III nomainīja Abdulhamidu I.
- 28. aprīlis — notika dumpis uz kuģa Bounty.
- 30. aprīlis — Ņujorkas Federālajā zālē inaugurēts Džordžs Vašingtons, kurš sāka savu pilnvaru termiņu kā pirmais ASV prezidents.
- 5. maijs — Francijā pirmo reizi 175 gadu laikā notika ģenerālštatu sapulce, ko uzskata par Franču revolūcijas sākumu.
- 11. jūlijs — Luijs XVI no amata atbrīvoja galveno ministru Žaku Nekēru.
- 14. jūlijs — Franču revolūcija: Bastīlijas ieņemšana — Parīzes pilsoņi iebruka Bastīlijas cietoksnī un atbrīvoja vienīgos septiņus ieslodzītos. Francijas laukos zemnieki uzbruka muižām.
- 4. augusts — Francijā Satversmes sapulces locekļi nodeva zvērestu izbeigt feodālismu un atteikties no savām privilēģijām.
- 21. augusts — ASV Pārstāvju palāta pieņēma tiesību bila priekšlikumu.[17]
- 26. augusts — Francijā Satversmes sapulce pasludināja "Cilvēka un pilsoņa tiesību deklarāciju".
- 28. augusts — Viljams Heršels atklāja Enceladu, vienu no Saturna pavadoņiem.
- 2. septembris — dibināts ASV Valsts kases departaments.
- 11. septembris — Aleksandrs Hamiltons iecelts par pirmo ASV valsts kases sekretāru.
- 21. novembris — Ziemeļkarolīna kļuva par 12. ASV štatu.
- 11. decembris — dibināta Ziemeļkarolīnas Universitāte.
- Kādžāru dinastija nostiprinās kā valdnieki Irānā.
- vācu ķīmiķis Martins Heinrihs Klaprots pētot urāna piķi atklāja urānu.
- Tomass Džefersons atgriežoties no Eiropas, atveda uz ASV pirmo makaronu mašīnu.
Notikumi Latvijā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1781. gads — J. F. Hartknoha izdevniecība Rīgā publicēja Imanuela Kanta darbu "Tīrā prāta kritika".
- 1782. gads — dibināts pirmais teātris Baltijā — Rīgas pilsētas teātris.
- 1785. gads — Ernests Johans Bīnemanis Jelgavā palaida gaisa balonu.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Walford, Cornelius (redaktors). «Fires, Great». The Insurance Cyclopeadia: Being an Historical Treasury of Events and Circumstances Connected with the Origin and Progress of Insurance. C. and E. Layton, 1876. 59. lpp.
- ↑ William J. Bennett and John T.E. Cribb, The American Patriot's Almanac: Daily Readings on America (Thomas Nelson, Inc. 2013) p125
- ↑ Harper's Encyclopaedia of United States History from 458 A. D. to 1909, ed. by Benson John Lossing and, Woodrow Wilson (Harper & Brothers, 1910) p167
- ↑ Charles Coulston Gillispie. The Montgolfier Brothers and the Invention of Aviation, 1783-1784. Princeton University Press, 1983. 21. lpp. ISBN 0-691-08321-5.
- ↑ Cobbett, William (redaktors). The Parliamentary History of England: From the Earliest Period to Year 1803, Vol. XXIII: The Parliamentary Debates, 10 May 1782 to 1 December 1783. London : T. C. Hansard, 1814. 346–354. lpp.
- ↑ Harper's Encyclopaedia of United States History from 458 A. D. to 1909, ed. by Benson John Lossing and Woodrow Wilson (Harper & Brothers, 1910) p167
- ↑ David Bressan. «8, June 1783: The Laki eruptions». Skatīts: 2012. gada 30. aprīlis.
- ↑ Christophe Koch, Maximillian Samson Friedrich Schoell. The revolutions of Europe; being an historical view of the European nations from the subversion of the Roman empire in the west to the abdication of Napoleon (angļu). Whittaker and Company, 1839. 163. lpp.
- ↑ Cavendish, Henry (1784). "Experiments on Air". Philosophical Transactions of the Royal Society of London 75: 372–384. Bibcode 1785RSPT...75..372C. doi:10.1098/rstl.1785.0023. JSTOR 106582.
- ↑ Charles Kettleborough, Ph.D., Constitution Making in Indiana: A Source Book of Constitutional Documents, with Historical Introduction and Critical Notes (Indiana Historical Commission, 1916) p3
- ↑ David C. Harper, ed., 2011 North American Coins and Prices (Krause Publications, 2010) p9
- ↑ "The Role of Political Revolution in the Theory of International Law", by Theodor Schweisfurth, in The Structure and Process of International Law: Essays in Legal Philosophy, Doctrine and Theory, ed. by R. St.J. Macdonald and Douglas M. Johnston (Martinus Nijhoff, 1986) p913
- ↑ Jasper Ridley, The Freemasons: A History of the World's Most Powerful Secret Society (Skyhorse Publishing, 2011)
- ↑ Lennart Sundström. «Föreningen Gamla Östersund» (zviedru). Länstidningen Östersund, 2013. gada 5. novembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 10. septembris. Skatīts: 2018. gada 10. septembris.
- ↑ Burton Alva Konkle, George Bryan and the Constitution of Pennsylvania, 1731-1791 (William J. Campbell publishing, 1922) p299
- ↑ Dick Harrison. «Rådet som föll offer för gustavianska enväldet» (zviedru). Svenska Dagbladet, 2020. gada 11. janvāris. Skatīts: 2024. gada 9. novembris.
- ↑ Barry Adamson. Freedom of Religion, the First Amendment, and the Supreme Court: How the Court Flunked History. Pelican Publishing, 2008. 93. lpp. ISBN 9781455604586.
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |