1991. gada barikāžu laukums

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Koordinātas: 56°57′5.5″N 24°6′35″E / 56.951528°N 24.10972°E / 56.951528; 24.10972

1991. gada barikāžu laukums ar viesnīcu "Astor" (2015).

1991. gada barikāžu laukums ir laukums Vecrīgā starp Zigfrīda Annas Meierovica bulvāri, Torņa un Smilšu ielu. Netālu esošajos Kanālmalas apstādījumos aiz Bastejkalna atrodas Barikāžu laikā bojā gājušo piemiņas akmeņi. Laukumā sākas veloceliņš Centrs—Berģi.

Nosaukums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Laukums nosaukts par godu 1991. gada 13. – 27. janvāra notikumiem, kad iedzīvotāji apsargāja Latvijas Republikas Augstāko Padomi, valdības ēkas, Radio namu Doma laukumā, Rīgas telegrāfa-telefona centrāli, Latvijas Televīzijas centru Zaķusalā, tiltus un citus stratēģiski svarīgus objektus, lai nepieļautu bruņotu apvērsumu pret valsts neatkarības atjaunošanu.[1]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līdz 17. gadsimtam Pulvertorņa priekšā sākās Lielais Smilšu ceļš. Pēc Rīgas nocietinājumu pārveides Zviedru Vidzemes laikā te atradās Smilšu bastions. 1856. gadā Rīgas cietokšņa vaļņus noraka un Smilšu bastiona vietā uzbēra tagadējo Bastejkalnu, gar kuru 1861. gadā satiksmei atklāja Basteja bulvāri.

2015. gadā viens no Barikāžu laika Latvijas Republikas milicijas priekšnieka vietniekiem Juris Jasinkevičs iesniedza Rīgas domei priekšlikumu vienai no Rīgas ielām piešķirt nosaukumu, kas būtu veltījums 1991. gada barikāžu piemiņai. To bija parakstījuši vēl 11 tā laika LR Iekšlietu ministrijas un milicijas darbinieki. Ar Rīgas domes lēmumu 1991. gada barikāžu laukuma nosaukumu piešķīra Smilšu ielas un Torņa ielas posmiem.[2] 2016. gada 20. janvārī pie ēkas Torņu ielā 4 notika 1991. gada barikāžu laukuma atklāšanas pasākums.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Vecrīgā atklās 1991. gada barikāžu laukumu Archived 2020. gada 28. jūnijā, Wayback Machine vietnē. jauns.lv 2016. gada 19. janvārī
  2. Vecrīgā būs 1991.gada barikāžu laukums Archived 2020. gada 1. jūlijā, Wayback Machine vietnē. LETA 2015. gada 25. novembrī