1991. gada barikāžu laukums

Koordinātas: 56°57′5.5″N 24°6′35″E / 56.951528°N 24.10972°E / 56.951528; 24.10972

1991. gada barikāžu laukums ir laukums Vecrīgā starp Zigfrīda Annas Meierovica bulvāri, Torņa un Smilšu ielu. Netālu esošajos Kanālmalas apstādījumos aiz Bastejkalna atrodas Barikāžu laikā bojā gājušo piemiņas akmeņi. Laukumā sākas veloceļš Centrs—Berģi.

Nosaukums

Laukums nosaukts par godu 1991. gada 13. – 27. janvāra notikumiem, kad iedzīvotāji apsargāja Latvijas Republikas Augstāko Padomi, valdības ēkas, Radio namu Doma laukumā, Rīgas telegrāfa-telefona centrāli, Latvijas Televīzijas centru Zaķusalā, tiltus un citus stratēģiski svarīgus objektus, lai nepieļautu bruņotu apvērsumu pret valsts neatkarības atjaunošanu.^[1]

Vēsture

Līdz 17. gadsimtam Pulvertorņa priekšā sākās Lielais Smilšu ceļš. Pēc Rīgas nocietinājumu pārveides Zviedru Vidzemes laikā te atradās Smilšu bastions. 1856. gadā Rīgas cietokšņa vaļņus noraka un Smilšu bastiona vietā uzbēra tagadējo Bastejkalnu, gar kuru 1861. gadā satiksmei atklāja Basteja bulvāri. Krustojumā ar Lielo Smilšu ielu izveidojās Basteja laukums. Pēc 1901. gada laukumā bija elektriskā tramvaja līniju krustojums.

2015. gadā viens no Barikāžu laika Latvijas Republikas milicijas priekšnieka vietniekiem Juris Jasinkevičs iesniedza Rīgas domei priekšlikumu vienai no Rīgas ielām piešķirt nosaukumu, kas būtu veltījums 1991. gada barikāžu piemiņai. To bija parakstījuši vēl 11 tā laika LR Iekšlietu ministrijas un milicijas darbinieki. Ar Rīgas domes lēmumu 1991. gada barikāžu laukuma nosaukumu piešķīra Smilšu ielas un Torņa ielas posmiem.^[2] 2016. gada 20. janvārī pie ēkas Torņu ielā 4 notika 1991. gada barikāžu laukuma atklāšanas pasākums.^[1]