Smilšu iela (Rīga)
- Šis raksts ir par ielu Rīgā. Par citām jēdziena Smilšu iela nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| Smilšu iela | |
|---|---|
 | |
| Ielas novietojums | |
 | |
| Pamatinformācija | |
| Pilsēta |
 Rīga |
| Priekšpilsēta | Centra rajons |
| Apkaime | Vecrīga |
| Garums | 321 m[1] |
| Joslu skaits | 2 |
| Segums | bruģis |
| Celtnes | |
 Smilšu iela Vikikrātuvē | |
Smilšu iela ir iela Rīgā, Centra rajonā, Vecrīgā. Tā sākas krustojumā ar Jēkaba ielu un beidzas krustojumā ar Zigfrīda Annas Meierovica bulvāri.
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]Smilšu iela ir viena no vecākajām Rīgas ielām, no 13. līdz 17. gadsimtam tā bija Rīgas nozīmīgākā un platākā iela, būdama Lielā Smilšu ceļa turpinājums pilsētā.[2] Pirmais ielas pieminējums attiecas uz 14. gadsimtu.[2] Ielas apbūvi galvenokārt veido 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā celtās ēkas.[3] Viduslaikos ielā atradās divas publiskās akas, pie 1639. gadā nojauktajiem Smilšu vārtiem ielas galā atradās Smilšu tornis (mūsdienās Pulvertornis).[3] Ielas galā bijis ogļu tirgus.[2] 20. gadsimta sākumā pa ielu gāja tramvaja līnija.
Smilšu iela Rīgā (1880)
Ielu savienojumi
[labot | labot pirmkodu]Smilšu iela ir savienota ar šādām ielām:
- Jēkaba iela (T veida krustojums)
- Aldaru iela (T veida krustojums)
- Mazā Smilšu iela (T veida krustojums)
- Trokšņu iela (T veida krustojums)
- Vaļņu iela (T veida krustojums)
- Torņa iela (T veida krustojums)
- 1991. gada barikāžu laukums
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ «Rīgas ielu pamatlielumi» (XLS). Atvērtie dati. Rīgas dome. 2016. gada 1. janvārī. Skatīts: 2016. gada 14. augustā.
- 1 2 3 Энциклопедия "Рига". Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1989. 668–669. lpp. ISBN 5-89960-002-0.
- 1 2 «Vecrīgas ielu katalogs: P - Z». citariga.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 28. februārī. Skatīts: 2019. gada 2. marts.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Smilšu iela.
 | Šis ar Rīgu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |