Pulvertornis (Rīga)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Pulvertornis

Pulvertornis (vācu: Pulverturm), agrāk saukts arī Smilšu tornis, ir pulvertornis, kas atrodas Rīgā, Latvijā. Tas ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, "Latvijas Kara muzeja" faktiskajā valdījumā un lietojumā. Atrodas Vecrīgā un ir viens no Latvijas kara muzeja korpusiem (Smilšu iela 20). Savulaik bijis nozīmīgs Rīgas nocietinājumu elements, un kā cvingers sargāja galvenā ceļa uz austrumiem vārtus. Torņa diametrs ir 14,3 m, augstums - 25,5 m bet sienu biezums aptuveni 3 m.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmo reizi tornis minēts 1330. gadā kā Smilšu tornis (nosaukums acīmredzot cēlies no smilšu kalniem pretī tornim). Ieeja tornī atradusies 5 m virs zemes un ēkā varēja iekļūt tikai pa šaurām kāpnēm. 1621. gada zviedru uzbrukuma laikā tika sagrauts, neskarts palika tikai pagrabstāvs, uz kura 1650. gadā uzbūvēja tagad redzamo Pulvertorni. Horizontālā šķērsgriezumā tornis bija pakavveida: dažviet pat 3 m biezais torņa mūris bija vērsts uz ārpilsētu, savukārt siena pilsētas pusē bija no koka (ķieģeļi bija dārgs celtniecības materiāls). Pulvertorņa nosaukums tam ir no 17. gadsimta (kopš 1650. gada tajā it kā glabāti šaujampulvera krājumi).[1] Tornī bija izvietoti 11 lielgabali, ierīkots arī "bumbu ķērājs": starp piekto un sesto stāvu ieklāja metru biezus griestus no trijās kārtās saliktiem ozola un priežu baļķiem. Vēlāk te atradies cietums, bijuši moku kambari, te glabāja ieročus līdz pat 1883. gadam. Torņa sienās var redzēt lielgabalu lodes, kuras iemūrēja, pieminot Otro Ziemeļu karu.

Pēc pilsētas nocietinājumu nojaukšanas torni pameta un tajā dzīvoja baloži. 1892. gadā studentu korporācija Rubonia vērsās pie pilsētas valdes ar lūgumu atļaut tornī ierīkot konventa mītni. Valde noteica prasības par nepieciešamajiem remontdarbiem un noteica simbolisku īri — 1 rubli gadā. Iztīrot torni, studenti pārdeva baložu mēslus par 612 zelta rubļiem,[2] kas tam laikam bija ļoti liela summa. Pēc arhitekta H. Hilbiga projekta dēļu sienas vietā uzmūrēja ķieģeļu fasādes sienu, uzlika smailu jumtu un tornis ieguva mūsdienu izskatu.

Pirmā pasaules kara laikā studentu korporāciju kopā ar Rīgas Politehnisko institūtu pārcēla uz Maskavu un 1916. gadā Pulvertornī izvietoja jaundibināto latviešu strēlnieku pulku muzeju, ko 1919. gadā pārdēvēja par "Latvijas Kara muzeju". 1937.-1939. gados tornim piebūvēja jaunu muzeja korpusu ar neoeklektisku korintiskā ordera pilastru motīvu fasādēs (arh. A. Galindoms).

Pulvertornis attēlos[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Dokumentālu pierādījumu tam nav. Pati leģenda ir visai apšaubāma, jo pulvera krātuve bija stratēģisks noslēpums, pie tam to neglabāja ārējo mūru būvēs, kur krājumus varēja šaujot saspridzināt vai torni sagrābt.
  2. Kolbergs A. Rīga kājāmgājējiem. — A.K.A.: Jūrmala, 2001., - 60. lpp., ISBN 978-9984-548-00-7 Nepareizs ISBN